LR MK Nacionālais attīstības plāns 2020

  • Pietiekami ienākumi un cienīgs darbs
  • Pārliecībai par savu rītdienu Latvijā
  • Drošībai par sevi un tuvajiem
  • Iespējas, kas jāizmanto
  • Labākai dzīvei Latvijā
  • Lai draugi paliktu Latvijā
  • No idejas līdz eksportam

Pārresoru koordinācijas
centrs

Ministru kabinets apstiprina Valdības rīcības plānu turpmākajiem četriem gadiem

(10.02.2015)

Šodien, 10. februārī Ministru kabinets apstiprināja Valdības rīcības plānu, kas ir cieši sasaistīts ar valsts attīstības mērķiem un konkrētiem sasniedzamiem rādītājiem un nosaka valdības darba kārtību un īstenojamos pasākumus nozaru politikās turpmākajiem četriem gadiem – līdz 2018. gadam.

Valdības rīcības plāns (VRP) nosaka konkrētus pasākumus Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (deklarācija) īstenošanai. VRP Ministru prezidentes vadībā ir izstrādājis Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), sadarbībā ar visām ministrijām, Valsts kanceleju, sociālajiem un sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

Pirmo reizi deklarācija un VRP ir sasaistīti ar rezultatīvajiem rādītājiem – atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam mērķa rādītājiem –, kas ļaus novērtēt valdības darba virzību atbilstoši nospraustajam valsts attīstības virzienam un sasniedzamajiem mērķiem. Orientācija uz rezultātu nodrošinās valsts attīstības plānošanas sasaisti ar mērķtiecīgu vidējā termiņa budžeta plānošanu un valsts un pašvaldību pieņemto lēmumu saskaņotību. Tiks noteikti konkrēti virzieni, kuros veikt investīcijas, lai vairotu ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību reģionos un veicinātu ikviena iedzīvotāja labklājību, konkurētspēju un drošību atbilstoši sabiedrības gaidām par ekonomiski attīstītu un stabilu valsti.

Lasīt tālāk: Ministru kabinets apstiprina Valdības rīcības plānu turpmākajiem četriem gadiem

Nacionālās attīstības padomē diskutē, kā sasniegt ekonomikas izrāvienu

(06.02.2015)

Šo ceturtdien, 5. februārī tika sasaukta Nacionālās attīstības padome, kuras mērķis ir nodrošināt vienotu valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu un novērtēšanu, rosināt strukturālās reformas valsts pārvaldē un veicināt attīstības plānošanas sasaisti ar finanšu plānošanu.

Pirmajā padomes sēdē tās dalībnieki vienojās par turpmāko padomes darba organizāciju un padomē skatāmajiem jautājumiem. Vienlaikus padomes pārstāvji uzsvēra padomes ieguldījumu valsts attīstības virzībā pretim Latvijas Nacionālajā attīstības plānā no 2014.–2020. gadam (NAP2020) noteiktajiem mērķiem un nolēma, ka padome jāsasauc vismaz reizi ceturksnī.

Sēdes laikā PKC iepazīstināja padomes dalībniekus ar NAP2020 īstenošanu un ar to saistītajām aktualitātēm, sniedzot padziļinātu analīzi par vienu no trim NAP2020 stratēģiskajiem rādītājiem – dabiskais pieaugums jeb „Tautas ataudze”. Sanāksmes laikā padome vienojās, ka PKC sniegs kvalitatīvo analīzi par vienu no valsts attīstības vidēja termiņa prioritātēm – Tautsaimniecības izaugsme, izvērtējot tajā iekļauto sasniedzamo rādītāju virzību pretim NAP2020 noteiktajiem valsts attīstības mērķiem līdz 2020. gadam.

Sanāksmes laikā Finanšu ministrija iepazīstināja padomes pārstāvjus ar 2016.– 2018. gada budžeta veidošanas plānu, informējot klātesošos arī par Eiropas strukturālo un investīciju fondu plānošanu jaunajā plānošanas periodā 2014.–2020.  gadam, salīdzinot to ar iepriekšējā perioda investīciju no Eiropas Savienības fondiem izlietojumu.

Lasīt tālāk: Nacionālās attīstības padomē diskutē, kā sasniegt ekonomikas izrāvienu

Valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu koordinēs Nacionālās attīstības padome

(03.02.2015)

Šo ceturtdien, 5. februārī pirmo reizi tiks sasaukta 2014. gadā izveidotā Nacionālās attīstības padome, kuras mērķis ir nodrošināt vienotu valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu un novērtēšanu, rosināt strukturālās reformas valsts pārvaldē un veicināt attīstības plānošanas sasaisti ar finanšu plānošanu.

Nacionālās attīstības padome (padome) ir Ministru prezidenta izveidota koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras sastāvā ir izglītības un zinātnes ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, Valsts prezidenta pārstāvis, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis un Saeimas Ilgstpējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs.

Padomes dienaskārtībā ietilpst dažādi ar valsts ilgtermiņa attīstību un politikas plānošanu saistīti jautājumi, t.sk. valdības deklarācijas un valdības rīcības plāna īstenošanas uzraudzība, valdības budžeta prioritāšu vērtēšana, nozīmīgāko reformu īstenošanas uzraudzība un novērtēšana, kā arī LatvijasNacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP2020) un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam īstenošanas uzraudzība un novērtēšana.

Lasīt tālāk: Valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu koordinēs Nacionālās attīstības padome

Sagatavots Valdības rīcības plāna projekts

(16.01.2015)

Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai ir sagatavots Valdības rīcības plāna (VRP) projekts, kas izstrādāts Ministru prezidentes, ministriju, sociālo un sadarbības partneru un PKC sadarbības rezultātā.

VRP ir plānots apspriest ar sadarbības partneriem š.g. 28.janvārī Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē, bet š.g. 29.janvārī Ministru prezidentes tikšanās laikā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem. Šajās sanāksmēs sadarbības partneri tiks iepazīstināti ar VRP gala redakcijas projektu, tā izstrādes gaitu, tiks uzklausīts sadarbības partneru viedoklis par sagatavoto VRP.

Aicinām iepazīties ar Valdības rīcības plāna projektu šeit.

Pirmais vērtējums par valsts attīstības mērķu sasniegšanu gaidāms jau šogad

(16.01.2015)

Latvijas Nacionālais attīstības plāns no 2014.–2020. gadam (NAP2020) ir mērķtiecīgs, finansējumam piesaistīts attīstības plāns, kurā ietverti tuvākajā septiņu gadu periodā plānotie valsts līdzfinansētie attīstības projekti.  

Pirms nedaudz vairāk kā 2 gadiem – 2012. gada decembrī – NAP2020 apstiprināja Saeimā, deputātiem balsojot par pirmo Latvijas vidējā termiņa attīstības plānu, kas sasaistīts ar valsts budžetu un nosaka Eiropas Savienības (ES) fondu prioritātes. NAP2020 īstenošana 2013. gadā uzsākās, plānojot valsts budžetu laika posmam no 2014.–2016. gadam un turpinot sarunas ar Eiropas Komisiju par Latvijas prioritātēm. 2014. gadā tika apstiprināts Partnerības līgums Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam un darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība”, kas detalizē Eiropas strukturālo un investīciju fondu lietojumu NAP2020 rezultātu sasniegšanai.

NAP2020 ir „dzīvs” plāns – valsts var piešķirt dažādām aktivitātēm vairāk naudas budžeta procesā, ja palielinās valsts ieņēmumi un ir pierādījumi, ka ar pieejamo līdzekļu apjomu plānotos rezultātus sasniegt nevar.  Katrai ministrijai un iestādei, kas ir atbildīga par konkrēta NAP2020 uzdevuma izpildi, jāsaplāno, kad tā veiks šo uzdevumu, kā to darīt vislabāk un ar ko sadarboties, lai to paveiktu un izmantotu publiskos resursus efektīvi. Šo rīcību ministrija apraksta ar plānošanas dokumentu palīdzību.  NAP2020 identificētās summas iekļauj aktivitātes, ko atbildīgās iestādes īstenos ar valsts budžeta, ES fondu un citu ārvalstu finanšu resursu palīdzību, kā arī piesaistot privātos un pašvaldību līdzekļus.

Lasīt tālāk: Pirmais vērtējums par valsts attīstības mērķu sasniegšanu gaidāms jau šogad

Mazinās plānošanas dokumentu skaitu un uzlabos to kvalitāti

(01.12.2014)

Rīt, 2. decembrī valdība skatīs Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātos noteikumu projektus: „Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” un grozījumi „Ministru kabineta kārtības rullī”, kuri paredz stiprināt uz sadarbību un rezultātu vērstu politikas plānošanu, kā arī nodrošinās valdības darba sasaisti ar ilgtermiņa plānošanu.

Normatīvā regulējuma mērķis ir pilnveidot plānošanas dokumentu saturu, izstrādes kārtību un ietekmes izvērtēšanas procedūras, kā arī noteikt stingrākas prasības attīstības plānošanas dokumentu savstarpējai sasaistei. Noteikumos ietverts princips, ka attīstības plānošanas dokumenti ir īsi – tajos skaidri formulēti sasniedzamie mērķi, to īstenošanai paredzētās darbības un nepieciešamais finansējums, tādējādi nodrošinot attīstības plānošanas un valsts budžeta izstrādes sasaisti. Turpmāk ir paredzēti trīs veidu politikas plānošanas dokumenti – pamatnostādnes, plāni un konceptuālie ziņojumi (no stratēģiskā uz operacionālo līmeni).

Ieviešot jauno regulējumu, kas paredz nākotnē izstrādāt kopīgus plānošanas dokumentus saistītajās nozarēs, iecerēts būtiski samazināt pamatnostādņu skaitu no pašreiz esošajām aptuveni 50 līdz pat 20, kā arī nodrošināt dažādu resoru savstarpēju sadarbību saskaņotu attīstības plānošanas dokumentu izstrādē. 

Lasīt tālāk: Mazinās plānošanas dokumentu skaitu un uzlabos to kvalitāti

Twitter

Pieteikties jaunumiem

Lūdzu, ievadiet drošības kodu 2368
Vārds:
E-pasts:
Made by WMC