LR MK Nacionālais attīstības plāns 2020

  • Iespējas, kas jāizmanto
  • Pietiekami ienākumi un cienīgs darbs
  • No idejas līdz eksportam
  • Pārliecībai par savu rītdienu Latvijā
  • Lai draugi paliktu Latvijā
  • Drošībai par sevi un tuvajiem
  • Labākai dzīvei Latvijā

Pārresoru koordinācijas
centrs

Psihologu profesionālās darbības regulācija

 

Ar Ministru prezidenta 2013.gada 4.aprīļa rīkojumu Nr.117 tika izveidota darba grupa Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadībā, līdzdarbojoties pārstāvjiem no Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts kancelejas, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Valsts policijas.

Darba grupai tika uzdots izstrādāt ziņojumu, lai apzinātu problēmas, kas saistītas ar psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu, kā arī izvērtēt problēmu iespējamos risinājumus, t.sk. identificēt ar psiholoģiskās palīdzības sniegšanu saistītā normatīvā regulējuma iespējamos pilnveidošanas mērķus un novērtēt iespējamo risinājumu finansiālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Informatīvais ziņojums "Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību"

Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam prioritātes Cilvēka drošumspējas stiprināšana viens no galvenajiem stratēģiskiem mērķiem ir veicināt sabiedrības labklājības pieaugumu, tai skaitā apmierinātību ar dzīvi. Ņemot vērā, ka mērķis sasniedzams, pirmkārt, rūpējoties par iedzīvotāju psiholoģisko labsajūtu, nodrošinot palīdzību krīzes situācijās, gādājot par garīgo veselību, sniedzot atbalstu psiholoģiskā stresa un risku mazināšanā, rīcības virzienā „Stabili pamati tautas ataudzei" noteikti vairāki uzdevumi un darbības, kas paredz psihologa pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu noteiktām sabiedrības grupām, t.sk. bērniem ar uzvedības vai attīstības problēmām, ģimenēm vardarbības vai krīzes gadījumos u.tml. Lai novērtētu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, esošā situācija psiholoģiskās palīdzības sniegšanas un psihologu profesionālās darbības jomā pētīta un detalizēti aprakstīta Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā „Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību".

Izstrādājot ziņojumu par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību tika apzināta problemātika vairākās psihologu specializācijas jomās - izglītības un skolu psiholoģija, darba un organizāciju psiholoģija, klīniskā un veselības psiholoģija, juridiskā psiholoģija un konsultāciju psiholoģija. Darba grupas priekšlikumi ir izstrādāti sadarbībā ar psiholoģijas jomā strādājošajām Latvijas nevalstiskajām organizācijām, kā arī atbilst Eiropas Psihologu Asociāciju Federācijas rekomendācijām un ieteikumiem.

Ziņojumā identificētas problēmas saistībā ar psihologu profesionālo pakalpojumu sniegšanu, kas ietekmē psihologu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Būtiskākie šķēršļi kvalitatīvu pakalpojumu saņemšanā: nav noteikti psiholoģiskās izpētes atzinumu standarti, minimālās kvalifikācijas prasības praktizējošiem psihologiem, psihologu darbības pamatprincipi, prasības supervīzijai, kā arī pakalpojuma sniedzēja un saņēmēja tiesības un pienākumi.

Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā ietvertās rekomendācijas, nozares ministrijām sadarbībā ar ekspertiem šī gada laikā jāizstrādā psiholoģiskās izpētes atzinumu standarti, vadlīnijas pašvaldībām psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanā bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī jāsniedz priekšlikumi par nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem un finanšu resursiem, lai uzlabotu izglītības psihologu pieejamību mācību iestādēs visā Latvijā.

Psihologu profesionālās darbības reglamentācijas prakse ārvalstīs

Psihologu profesionālā darbība ir reglamentēta vairākās attīstītās valstīs, tostarp Austrālijā, ASV, Kanādā, Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Lielbritānijā, Somijā, Beļģijā, taču reglamentācijas veids, kā arī robežas dažādās valstīs ir atšķirīgas. Tomēr vairumā valstu ierobežojumi tiek noteikti uz likuma pamata.

Informatīvais ziņojums "Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību" apskatāms šeit.

Ziņojums sagatavots Ministru prezidenta izveidotajā un PKC vadītajā darba grupā sadarbībā ar psihologu profesionālo organizāciju deleģētajiem pārstāvjiem un pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra sēdē, uzdodot PKC izstrādāt likumprojektu "Psihologu profesionālās darbības likums", iekļaujot tajā ziņojumā ietvertās rekomendācijas atbilstoša psihologu profesonālās darbības regulējuma izstrādei.

Likumprojekts "Psihologu likums"

2014. gada 15. jūlijā Ministru kabinetā ir pieņemts un tālāk Saeimā tiks iesniegts PKC sagatavotais likumprojekts „Psihologu likums" (turmpāk - likumprojekts), kas izstrādāts, pamatojoties uz PKC 2014. gada 11. februārī Ministru kabinetā iesniegto informatīvo ziņojumu „Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību" (ziņojums).

Likumprojektā ir noteiktas kopumā sešas psihologu darbības jomas, kurās var darboties Latvijas Republikas teritorijā praktizējošs psihologs: izglītības un skolu psiholoģija; darba un organizāciju psiholoģija; klīniskā un veselības psiholoģija; juridiskā psiholoģija, konsultatīvā psiholoģija un militārā psiholoģija. Psihologu darbības jomas noteiktas, pamatojoties uz Eiropas psihologu asociāciju federācijas ieteikumiem, starptautiskās pieredzes analīzi, kā arī izvērtējot Latvijas situāciju. Līdz ar darbības jomu definēšanu likumprojektā, nākotnē plānots mērķtiecīgāk vērst uzmanību psihologu tālākizglītībai, zināšanu un kompetenču pilnveidei izvēlētajā darbības jomā, lai rezultātā uzlabotu klientam sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Atbilstoši likumprojektā noteiktajam psihologa profesionālo darbību patstāvīgi varēs veikt tikai Psihologu reģistrā reģistrēts sertificēts psihologs, kurš ir ieguvis psihologa augstāko izglītību vismaz 240 kredītpunktu apjomā un reizē apguvis praksi psihologa-pārrauga (supervizora) pārraudzībā ne mazāk kā 40 kredītpunktu apjomā. Likumprojekta pārejas noteikumos paredzēta kārtība, kādā notiks iegūtās augstākās izglītības pielīdzināšana, kā arī turpmākā rīcība tad, ja psihologa izglītība neatbilst likumprojektā izvirzītajām prasībām.

Psihologu reģistrs būs publisks reģistrs, kurā tiks iekļauta informācija par visiem psihologiem, t. sk. sertificētiem psihologiem un psihologiem-pārraugiem (supervizoriem), kas ir tiesīgi veikt psihologa profesionālo darbību. Reģistru uzturēs un tā publisku pieejamību savā interneta vietnē nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrija. Psihologa sertifikāts un speciālista esamība Psihologu reģistrā būs psihologa kvalifikācijas un darba kvalitātes apliecinājums, kas atvieglos sev piemērota palīdzības sniedzēja izvēli ikvienam, kurš vēlēsies saņemt psihologa konsultāciju kādā noteiktā jautājumā.

Psihologu sertifikācijas institucionālo sistēmu veidos Psihologu sertifikācijas padome, Psihologu sertifikācijas komisijas katrā psihologu darbības jomā, kā arī Psihologu ētikas komisija. Plānots, ka psihologa sertifikāts tiks izsniegts uz septiņiem gadiem, un sertificēts psihologs būs tiesīgs iegūt psihologa sertifikātu pakāpeniski vairākās psihologu darbības jomās.

Likumprojektā ir skaidri definēti psihologa pienākumi, kas ietver prasību pēc kvalitātes, kompetenču pilnveidošanas, ētikas normu ievērošanas, sadarbības ar citu profesiju pārstāvjiem un citiem psihologiem, informācijas neizpaušanu par klientu trešajām personām u.c. Tāpat likumprojektā noteiktas arī tiesības klientam, tai skaitā, iespēja iesniegt sūdzību par psihologa profesionālo darbību situācijā, ja ir bažas par neatbilstoša vai nekvalitatīva pakalpojuma saņemšanu.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajai informācijai uz 2014. gada februāri psihologa profesijā bija nodarbinātas 758 personas, tostarp: 411 izglītības psihologi, 35 klīniskie psihologi, 18 psihologi konsultanti, 13 praktiskie psihologi un 268 psihologi bez konkrētas specializācijas jomas.

Likumprojekts apstiprināts Latvijas Republikas Saeimā pirmajā un otrajā lasījumā un pašlaik atrodas izskatīšanā priekšlikumu sniegšanai uz 3. lasījumu.

Twitter

Pieteikties jaunumiem

Lūdzu, ievadiet drošības kodu 2368
Vārds:
E-pasts:
Made by WMC