7. decembrī tika aizvadīta ekspertu diskusija “Šīsdienas izvēles nākotnes mērķu sasniegšanā: NAP kā pilsoniskās līdzdalības un ilgtspējas stratēģija”. Diskusija izaicināja esošo skatījumu uz valsts attīstības plānošanu, mērķu noteikšanu, Latvijas nākotni un jaunā Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027) vīziju, uzsverot iedzīvotāju lomu un iesaisti gan plāna izveidē, gan tā īstenošanā.
Diskusiju organizēja biedrība “Latvijas Formula 2050” sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru (PKC). Diskusijā piedalījās dažādu jomu profesionāļi, t.sk. pārstāvot zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju nozari, uzņēmējdarbības un finanšu sektoru, lai kritiski paraudzītos uz esošā Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (NAP2020) īstenošanas veiksmēm un neveiksmēm, “plānu” potenciālu iedvesmot cilvēkus, kopīgu vērtību nozīmi sabiedrības uzticības stiprināšanā un iedzīvotāju interesi par valsts nākotni un tās veidošanu.
Latvijai nepieciešama īsa un precīza formula – kādu vēlamies redzēt savu valsti tuvāko gadu laikā, atklājot diskusiju sacīja Latvijas Universitātes profesors, biedrības “Latvijas formula 2050” priekšsēdētājs Mārcis Auziņš. Piemēram, Igaunijas mērķis ir digitāli pārvaldīta sabiedrība. Pašlaik Latvija sev par mērķi ir izvirzījusi labklājības pieaugumu, taču M.Auziņš uzskata, ka par to domā visas valstis un šāds mērķis Latviju neizceļ starp citām valstīm, tāpēc vairāk ir jādomā par cilvēkiem, izglītību un investīcijām. “Jābūt plānam, kas spēj izglītības sistēmu padarīt daudz efektīvāku un konkurētspējīgāku. Caur pētniecību mēs nonākam pie inovācijām un tālāk pie ražošanas, tautsaimniecības un produktivitātes. Lai mehānisma ķēdīte darbotos, mums jāsāk ar cilvēku un ar viņa izglītošanu,” pārliecināts profesors.
Pievēršoties esošo attīstības mērķu īstenošanai un NAP2020 rezultātiem, PKC vadītājs Pēteris Vilks iezīmēja, ka no trim stratēģiskajiem mērķiem Latvija ir sasniegusi divus: ekonomisko izaugsmi un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, taču paredzams, ka demogrāfiskais mērķis netiks izpildīts, jo Latvijā 2020. gadā sasniegt "nulles dabisko pieaugumu" (kur mirstība nepārsniedz dzimstību) būs ļoti grūti.
P.Vilks iepazīstināja ar NAP2027 idejas (kodola) piedāvājumu, kura virsmērķis ir stabila izaugsme un dzīves kvalitātes pieaugums ikvienam iedzīvotājam, savukārt prioritātes ir: tautas ataudze un dzīvildze; zināšanas un prasmes; materiālā labklājība; dzīves vide; kultūra, sports un atpūta; valstiskums un pilsoniskā apziņa.
LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš savukārt uzsvēra, ka viens uzdevums ir radīt labu plānu, taču svarīgāk ir izveidot pareizo mehānismu un struktūru, strādāt maksimāli racionāli un īstenot tās lietas, kas sniegtu lielāko efektu.
Savukārt LMT prezidents Juris Binde izvirzīja trīs Latvijas ilgtspējas dimensijas, kuras ietērpa Annas Brigaderes vārdos: “Dievs. Daba. Darbs” jeb izglītība un kultūra, cilvēks un vide, tehnoloģijas un inovācijas. Viņaprāt, jādomā par paradigmas maiņu izglītībā, cilvēku spēju tiekties uz nākotnes attīstību, lielāku fokusu uz esošajiem resursiem, nevis trūkumiem un tehnoloģiju un inovāciju attīstību. “Darbs ir daudz efektīvāks, ja cilvēks saprot sava darba jēgu,” norādīja J.Binde.
Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna savā prezentācija akcentēja, ka tieši izglītība un zinātne ir tas motors, kas veicina inovācijas un inovatīvu uzņēmēju attīstību. Viņaprāt, ekonomiku visveiksmīgāk varēs attīstīt tikai tad, ja tiks ieguldīts izglītībā un zinātnē.
Savukārt Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks uzskata, ka NAP2027 jābūt pietiekami ambiciozam, lai Latvija varētu izvirzīties starp reģiona līderiem. “Ja mēs gribam būt globāli veiksmīgi, tad mums jāsaprot, ka mums pašiem jābūt globāliem – mums nepieciešamas globālas prasmes, globālas zināšanas, un tās mēs nevaram attīstīt slēgtā vidē. Izglītības videi jātop krietni plašākai, starptautiskākai, globālākai nekā tā ir pašlaik,” akcentēja M.Kazāks.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijas sabiedrībai jāiesaistās valsts mērķu noteikšanā un īstenošanā, un NAP2027 jāiedvesmo cilvēki labākai nākotnei un personiskiem un kopīgiem sasniegumiem.
Diskusijas video ieraksts skatāms LMT Straume mājaslapā: video
Informācija sagatavota sadarbībā ar:
Antra Sprēde, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
