Lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ir iespēja Latvijas kapitāla tirgus attīstībai

1. decembrī Nasdaq Riga un Pārresoru koordinācijas centrs organizēja diskusiju par kapitāla tirgus attīstību, kurā tika pārrunāti ieguvumi no daļējas valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanas biržā. Kotēšana veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, jauna finansējuma piesaistes iespējas un labu pārvaldības principu nostiprināšanu uzņēmumos un būtu ieguvums nākotnes pensionāru labklājībai.

 

Finanšu sektora attīstības plāns (FSAP 2017. - 2019. gadam) paredz palielināt uzņēmumu skaitu, kas izmanto kapitāla instrumentus finansējuma piesaistei, kā arī veicināt investoru aktīvāku iesaisti vērtspapīru tirgū. Arī Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm norādīta - finanšu un kapitāla tirgus sektora mērķtiecīga aktivizēšana, kur minēts arī plāns aktivizēt vērtspapīru tirgus izmantošanu alternatīvu finanšu resursu piesaistei valsts kapitālsabiedrībām.

 

Norādot valsts uzņēmumu konkurētspējas un pārvaldības uzlabošanas iespējas, PKC vadītājs Pēteris Vilks uzsver:Kopējais valsts kapitālsabiedrību pamatkapitāls veido vairāk nekā 4 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu kopējā kapitāla atdeve 2016. gadā ir 4.9%, kas norāda uz potenciālu uzņēmumu darbībai vērtspapīru tirgū. Piemēri valsts kapitālsabiedrību iziešanai vērstpapīru tirgū liecina par uzņēmumu attīstību un pieaugošu pieprasījumu pēc korporatīvās pārvaldības uzlabošanas. Un konkrēta starptautiskā prakse rāda, ka privāto akcionāru līdzdalība valsts uzņēmumos sekmē to pārvaldības efektivitāti, kā arī vērtības un kapitāla atdeves pieaugumu, palīdzot sasniegt uzņēmumu darbības mērķus, vienlaikus dalot izmaksas ar privāto sektoru un ļaujot publiskos resursus ieguldīt citu ar valsts attīstību saistītu mērķu īstenošanai. Vienlaikus, lai sekmīgi aizsargātu visu iesaistīto pušu intereses, iekļaujot valsts uzņēmumu akcijas biržā, ir jāpārskata kapitālsabiedrību pārvaldības normatīvais regulējums, kas pašlaik ir atšķirīgs valsts kapitālsabiedrībām un privātajām kapitālsabiedrībām, kas būtu šo kapitālsabiedrību statuss pēc akciju kotēšanas biržā.

 

Valsts uzņēmumu kotācija biržā, jauna attīstības kapitāla piesaiste un papildu finanšu resursu ieplūšana uzņēmumā, valstij saglabājot kontroli, bet vienlaikus, dalot uzņēmējdarbības risku ar privāto sektoru, veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi. Šāda prakse tiek plaši pielietota attīstītajās valstīs ekonomikas izaugsmes veicināšanai, tādējādi nodrošinot jauna attīstības kapitāla ieplūšanu valstij piederošajos uzņēmumos un vienlaikus radot papildu stimulu un iekustinot privātā sektora uzņēmumus, izmantot alternatīvas kapitāla piesaistes iespējas, samazinot savu atkarību no banku finansējuma un veicinot inovatīvu produktu un pakalpojumu, kā arī darba vietu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Kotējot valsts uzņēmumu akcijas biržā, kontrolpaketi iespējams saglabāt valsts īpašumā.

 

Tas būtu ieguvums nākotnes pensionāriem savas labklājības vairošanā, ieguldot brīvos līdzekļus labi pārvaldītu Latvijas valsts uzņēmumu akcijās biržā. Latvijas pensiju fondi jau ir pauduši ieinteresētību un gatavību investēt ieguldījumu plānos uzkrātos līdzekļus vietējos uzņēmumos. Tas ļautu palielināt kapitālu un piesaistīt investīcijas valstij stratēģiski svarīgos uzņēmumos, ieinteresējot jaunus biržas investorus.

 

Attīstīts kapitāla tirgus ir nobriedušas ekonomikas pazīme – attīstītās Rietumeiropas un Ziemeļamerikas valstis ir ar likvīdiem un aktīviem kapitāla tirgiem. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas izaugsmes tempus pēckrīzes laikā, valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā dotu grūdienu kopējai izaugsmei, ierindojot mūs vienā grupā ar citām attīstītām valstīm. Saskaņā ar FSAP datiem Latvijas kopējā akciju tirgus kapitalizācijas apmērs pret Latvijas IKP 2013. gadā bija 4 %, kas bija viszemākais rādītājs starp visām ES dalībvalstīm (salīdzinoši kaimiņvalstīs - Lietuvā 2013. gadā šis rādītājs bija 8 %, Igaunijā - 10 %), kas liecina, ka Baltijas mērogā Latvijas pozīcijas vērtspapīru tirgus attīstības jomā tomēr ir vājākas.

 

Informatīvie materiāli no diskusijas skatāmi šeit.

 

 

Papildu informācija:

Kristiāna Kelase

Vīlands Associates projektu vadītāja

kristiana.kelase@vilands.lv | +371 26715522