NAP2020

Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam

National Development Plan for 2014 - 2020 (angļu valodā)

Национальный план развития на период с 2014 по 2020 гг. (krievu valodā)

 

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam (NAP2020) ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (Latvija2030) rīcības plāns un valsts attīstības un lielāko investīciju ceļa karte septiņu gadu garumā.

Latvija 2030 un NAP2020 ir sabiedrības, ekspertu un valsts kopējais redzējums un attīstības vīzija, kur virzāmies un kā plānojam sasniegt noteiktos mērķus. NAP2020 sasaiste ar valsts budžeta finansējumu un tā uzraudzības mehānisms nodrošina valdības darba pēctecību un kalpo kā vadlīnijas politiķiem un Ministru kabinetam, ikdienā pieņemot lēmumus, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus un ietekmē mūsu valsts nākotni.

NAP2020 var tikt īstenots tikai kopīgiem spēkiem, ikvienam no mums pieejot atbildīgi sev uzticētajiem darbiem!

 

NAP2020 ir mērķtiecīgs, finansējumam piesaistīts attīstības plāns, kurā ietverti septiņu gadu periodā plānotie valsts līdzfinansētie attīstības projekti. No vienas puses NAP2020 ir precīzi definēts – sasniedzamie mērķi un to rādītāji ir nemainīgi, no otras – elastīgs attiecībā uz izmaiņām valsts ekonomikā – darbības, kā sasniegt šos mērķus var tikt pielāgotas atbilstoši efektīvākajam risinājumam. 

NAP2020

NAP2020 mērķi ir:

  • sekmēt ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi, valsts un reģionu konkurētspēju starptautiskajos tirgos,
  • radīt spēcīgu vidusšķiru – sekmēt politiku, kas ved pie stabiliem un pietiekamiem ienākumiem un cienīga darba ikvienam, mazinot nabadzību, ienākumu nevienlīdzību un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi,
  • nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi Latvijā – pieaugošu dzimstību, mirstības mazināšanos un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā.

NAP2020 fiskālā telpa ir elastīga – ja ekonomika uzlabojas, papildu līdzekļus var veltīt ambiciozākai esošo prioritāšu īstenošanai vai arī citu būtisku uzdevumu īstenošanai, lai sasniegtu definētos mērķus. Tādējādi turpmāko septiņu gadu garumā ir iespēja pakāpeniski uzlabot paredzētās aktivitātes un finansiāli atbalstīt tās darbības, kas vislabāk palīdz sasniegt izvirzītos mērķus. Neskatoties uz to, NAP2020 fiskālā telpa ir ierobežota un diskusijās par izšķiršanos starp piedāvātajiem pasākumiem rada lielāku konkurenci starp idejām. Rūpīga NAP2020 resursu un rezultātu uzraudzība sniedz informāciju, ko politiķi var izmantot, pieņemot būtiskus mūs visus ietekmējošus lēmumus un spriežot par dažādu pasākumu lietderību un efektivitāti valsts attīstības mērķu sasniegšanā.

Valdības lēmumi attiecībā uz valsts budžeta attīstības daļas ieguldījumiem, kā arī Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu resursu investīcijas pamatā tiek balstītas NAP2020 prioritātēs, mērķos un uzdevumos, papildus piesaistot arī privātos un pašvaldību līdzekļus. Tādējādi NAP2020 var skatīt arī kā valsts "biznesa plānu", kas parāda valsts izaugsmes modeli – kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju, kā tiks nodrošināta sasaiste (sinerģija) starp investīciju mērķiem un līdzsvarotu attīstību, kā pelnīs valsts, un kā to izdarīt iedzīvotājiem. 

Vienlaikus NAP2020 ir arī "sabiedriskais līgums", atklājot, ko valsts apņemas paveikt/ sasniegt līdz 2020. gadam un ko tā sagaida no sabiedrības. Valsts parāda kopīgo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, lai nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību nozaru, biznesa un katra cilvēka individuālo lēmumu pieņemšanā.

NAP2020 indikatīvais finansējums

 

Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.–2020.gadam (NAP2020) plānots sasniegt savstarpēji sadarbojoties valdībai, atbildīgajām ministrijām un cilvēkiem, kā arī iesaistoties visiem Latvijas iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, uzņēmējiem un pašvaldībām.

Arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums valsts attīstības prioritātēm laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam tiek ieguldīts, prioritāri balstoties uz NAP2020 mērķu sasniegšanu.

NAP2020 indikatīvā (sākotnēji plānotā) finansējuma [dokumentā] noteiktās prioritātes, rīcības virzieni, uzdevumi, darbības un tiem paredzētie finanšu resursi un to avoti kā bāze tiek izmantoti NAP2020 sasaistei ar valsts, Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu un nozaru vidēja termiņa politikas plānošanu 2014.-2020.gadam.

NAP2020 sākotnēji plānoto finansējumu atbalstāmo prioritāšu, rīcības virzienu un uzdevumu īstenošanai skat. šeit (EUR un LVL valūtā).

NAP2020 mērķi un to īstenošana

 

Latvijas valsts attīstība un resursu ieguldījumi mūsu nākotnē tiek plānoti vidējā un ilgtermiņā - septiņu un 20 gadu periodam - un ir noteikti augstākajos valsts attīstības plānošanas dokumentos, pēc kuriem visā to darbības periodā vadās valdība, pieņemot dažādas izvēles, kā labāk sasniegt stabilu sabiedrības labklājību un citus būtiskus attīstības mērķus.

Galvenais vidēja termiņa plānošanas dokuments valstī ir Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam (NAP2020). NAP2020 ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (Latvija2030) rīcības plāns, kas kalpo par valsts attīstības un lielāko investīciju ceļa karti septiņu gadu garumā.

Latvija 2030 un NAP2020 ir sabiedrības, ekspertu un valsts kopējais redzējums un attīstības vīzija, kur virzāmies un kā plānojam sasniegt noteiktos mērķus. NAP2020 sasaiste ar valsts budžeta finansējumu un tā uzraudzības mehānisms nodrošina valdības darba pēctecību un kalpo kā vadlīnijas politiķiem un Ministru kabinetam, ikdienā pieņemot lēmumus, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus un ietekmē mūsu valsts nākotni.

NAP2020 var tikt īstenots tikai kopīgiem spēkiem, ikvienam no mums pieejot atbildīgi sev uzticētajiem darbiem!

 

National Development Plan of Latvia for 2014-2020 (angļu valodā)

Национальный план развития на период с 2014 по 2020 гг. (krievu valodā)

 

NAP2020 novērtējums plānots trīs posmos kā Ministru prezidenta ziņojums Saeimai

NAP2020 rezultātu novērtējums 2015. gadāar mērķi pārbaudīt rezultātu sasniegšanas apmēru, identificēt jomas, kurās nav uzsākta darbība vai nepieciešama padziļināta izpēte, politikas un budžeta korekcijas
Vidējā termiņa novērtējums 2017. gadāar mērķi veikt izmaiņas NAP2020 rīcības virzienos 2018.-2020.gadam, sagatavot sākotnējos priekšlikumus NAP2027 un izvirzīt pamatojumu un iespējamās nacionālās intereses nākamajam ES fondu plānošanas periodam
NAP2020 noslēguma novērtējums 2022. gadāar mērķi - novērtēt NAP2020 īstenošanas apmēru, kad ir pieejami dati par 2020. gadā sasniegtiem rādītājiem, vienlaikus ar Latvija 2030 īstenošanas pārskata ziņojumu

 

NOVĒRTĒJUMI

2017

Ziņojums

Ziņojumā vērtēta augstākā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu aktualitāte un nozīme, progress saistībā ar NAP2020 mērķu un uzdevumu īstenošanu, analizēti NAP2020 īstenošanas gaitu ietekmējošie faktori un sniegts Latvijas konkurētspējas novērtējums, iezīmējot iespējamās prioritātes un izšķiršanās nākotnei, tostarp kontekstā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, lai nodrošinātu sekmīgu un līdzsvarotu valsts attīstību.

NAP2020 īstenošanas ietekmes uz vidi monitoringa ziņojums

Ziņojums 

1. pielikums (pētījuma anotācija)

2. pielikums (NAP2020 prioritātes, mērķi, uzdevumi un to izpilde)

 

2015

2015. gada 1. oktobrī Ministru prezidente Laimdota Straujuma ziņoja Saeimai par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadamLatvijas Nacionālā attīstības plāna no 2014. līdz 2020. gadam un deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu.

Ziņojums un indikatoru pielikums

Infografika

Aicinām Jūs iepazīties ar infografiku, kas atspoguļo Latvijas virzību pretim valsts attīstības mērķiem un pasākumus, kas tiek īstenoti vai ir nepieciešami šo mērķu sasniegšanai.

2012

NAP2020 stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr. 157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP2020) izstrādes ietvaros tika veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kura ietvaros par NAP2020 sākotnējo redakciju tika sagatavots vides pārskata projekts, kas tika nodots sabiedriskajai apspriešanai līdz 2012. gada 15. oktobrim. 

Ieskatam piedāvājam kopsavilkumu.

2012. gada 13. novembra NAP2020 stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums

NAP2020 stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma pielikumi 

NAP2020 stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma pārskats 

Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par NAP2020 Vides pārskatu

Cilvēka drošumspēja un NAP2020

 

Par Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP2020) virsmērķi ir izvirzīts ekonomikas izrāviens un tā trīs prioritātes ir: cilvēka drošumspēja, tautas saimniecības izaugsme un izaugsmi atbalstošas teritorijas. Taču bieži nākas dzirdēt, ka jēdziens „cilvēka drošumspēja" Latvijā vēl nav populārs un plašākai sabiedrībai zināms.

 

Kas ir cilvēka drošumspēja un kāpēc tā iekļauta Nacionālajā attīstības plānā?

Cilvēka drošumspēja (human securitability – a form of resilience) ir starptautiski atzīts jēdziens, kas raksturo cilvēka adaptācijas spēju strauji mainīgā vidē. Cilvēks ar augstu drošumspēju ir par sevi drošs, radošs cilvēks, spējīgs parūpēties par sevi un citiem, pielāgoties apstākļiem.

Līdz ar to viens no NAP2020 mērķiem ir radīt spēcīgu vidusšķiru (mazinot nabadzību un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti) un arī nodrošināt pozitīvu tautas ataudzi (pieaugošu dzimstību, mirstības mazināšanos un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā) – valstī, kur ikkatram cilvēkam ir iespējas gādāt par savu, savu tuvinieku un Latvijas labklājību. Tas ir nesaraujami saistīts ar iespēju īstenot NAP2020 virsmērķi – ekonomikas izrāvienu.

Mēs varam prognozēt, bet nevaram skaidri zināt, kādi apstākļi ietekmēs Latviju un tās iedzīvotāju attīstību. Latvija ir atvērta Eiropas tautsaimniecība, kas pakļauta arvien straujākām izmaiņām globalizācijas laikmetā. Tāpēc cilvēkiem ir svarīgi stiprināt drošumspēju.

Cilvēks ar pietiekamu drošumspēju spēj rast risinājumus ne tikai sev un tuvākajiem, bet arī sabiedrībai kopumā. Cilvēks ar nepietiekamu drošumspēju nevar saskatīt iespējas attīstīties, jūtas apdraudēts, neuzticas citiem, nesaredz savu saikni ar Latviju un neiesaistās tās attīstībā. Vēsturiskā pieredze, sabiedrības noslāņošanās un krīzes apstākļi būtiski ietekmējuši daudzu cilvēku drošumspēju.

Valsts un sabiedrība rada apstākļus drošumspējas stiprināšanai. NAP2020 iekļautos cilvēka drošumspējas uzdevumus, savstarpēji sadarbojoties, īsteno ne tikai valsts un pašvaldības, bet arī pilsoniskā sabiedrība un katrs personīgi. Valstij jārosina iedzīvotājus ar augstu drošumspēju gādāt ne tikai par sevi un tuviniekiem, bet arī par līdzcilvēkiem un valsti. Kad vairums cilvēku būs ar pietiekamu drošumspēju, Latvija piedzīvos augšupeju.

 

Infografikas

Aicinām Jūs iepazīties ar NAP2020 stratēģiju, rādītājiem un izstrādes procesu infografiku veidā: latviešukrievu un angļu valodā.

 

NAP2020 prioritātes un rīcības virzieni