Psihologu profesionālās darbības regulācija

Psihologu likums apstiprināts Latvijas Republikas Saeimā 2017. gada 30. martā

2017. gada 30. martā Saeima pieņēma likumprojektu “Psihologu likums”, paredzot tā  spēkā stāšanos no 2018. gada 1. janvāra. Psihologu likums regulē psihologu profesionālo darbību, nosakot izglītības un kompetenču prasības (atbilstoši izveidotajai sertifikācijas sistēmai), darbības jomu iedalījumu, psihologa pienākumus un tiesības, kā arī pievērš īpašu uzmanību psihologa klientu tiesību aizsardzībai.

Psihologa darbībai un jo īpaši sniegtajiem atzinumiem (vērtējumiem) ir būtiska ietekme personu tiesību realizēšanā un aizsardzībā, jo īpaši, bērnu tiesību aizsardzībā, kriminālprocesā, veselības aizsardzībā, kā arī citās jomās, tomēr šo atzinumu un to sagatavošanas priekšdarbu kvalitāte ne vienmēr ir bijusi apmierinoša, bet no psihologa slēdziena ļoti bieži ir atkarīgi cilvēku turpmākie likteņi.

Likumprojekta izstrāde

Likuma tapšanas priekšvēsture ir gara, vairāku Saeimas sasaukumu darbības laikā bijuši vairāki mēģinājumi izstrādāt šīs jomas tiesisko regulējumu likuma līmenī, tai skaitā pieņemot likumprojektu pirmajā lasījumā Saeimā jau 2011. gadā. Taču, ņemot vērā, ka psihologu organizācijām  ilgstoši nebija izdevies panākt kopīgu izpratni par nozares darbības regulējuma mērķiem, Saeima pārtrauca darbu pie šī likumprojekta un 2012. gada 31. maijā uzdeva Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt jaunu likumprojektu.

Līdz ar Ministru prezidenta uzdevumu, 2013. gada pavasarī darbu pie psihologu profesionālās darbības regulējuma sakārtošanas uzsāka Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), šim nolūkam izveidojot valsts institūciju ekspertu darba  grupu sadarbībā ar psihologu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Darba grupa izvērtēja esošo situāciju psihologu profesionālās darbības nozarē un sagatavoja ziņojumu Ministru kabinetam, ietverot rekomendācijas par nepieciešamo turpmāko rīcību un iespējamiem risinājumiem profesionālās darbības regulācijai. Valdība, skatot šo ziņojumu, uzdeva likumprojekta izstrādi PKC, un, turpinot darbu, 2014. gada 15. jūlijā PKC sagatavotais likumprojekts tika izskatīts Ministru kabineta sēdē un atbalstīts iesniegšanai Saeimā tā tālākai virzībai.

Prasības psihologu profesionālajai kvalifikācijai

Saeimas pieņemtais Psihologu likums definē psihologa profesionālo darbību, paredzot, ka patstāvīgi to var veikt tikai sertificēts psihologs. Lai iegūtu tiesības pretendēt uz psihologa sertifikātu, pēc atbilstošās izglītības iegūšanas personai būs sākotnēji noteiktu laiku jāstrādā psihologa-pārrauga (supervisor – angļu val.) pārraudzībā. Lai nodrošinātu atbilstošu kvalifikāciju, darbā ar dažādiem jautājumiem, paredzēta psihologu specializācija sešās darbības jomās:

  • izglītībā un skolu psiholoģijā,
  • darba un organizāciju psiholoģijā,
  • klīniskajā un veselības psiholoģijā,
  • juridiskajā psiholoģijā,
  • konsultatīvajā psiholoģijā,
  • militārajā psiholoģijā. 

Līdz šim praktizējošiem psihologiem ar atbilstošu izglītību un darba pieredzi tiek noteikts divu gadu pārejas periods, sākot no 2018. gada 1. janvāra, līdz ar to sertifikāta saņemšana būs obligāta no 2020. gada. Vienlaikus, praktizējošiem psihologiem ir iespēja gada laikā no likuma spēkā stāšanās, pievienojot izglītību un darba pieredzi apliecinošus dokumentus, vērsties ar iesniegumu Psihologu sertifikācijas padomē, lai saņemtu psihologa sertifikātu bez sertifikācijas pārbaudījuma kārtošanas.

Savukārt psihologi, kuru  izglītības līmenis un darba pieredze būs zemāki nekā noteikts likumā, līdz 2022. gadam varēs praktizēt psihologa-pārrauga pārraudzībā, lai pārejas periodā iegūtu papildus nepieciešamo izglītību un pēc tās iegūšanas varētu pretendēt uz psihologa sertifikātu. Visos gadījumos personām, kas veic psihologa profesionālo darbību, būs jāreģistrējas psihologu reģistrā. Informācija par visiem Latvijā praktizējošiem psihologiem tiks apkopota vienotā valsts informācijas sistēmā – psihologu reģistrā, lai nodrošinātu psihologu profesionālās darbības uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti.

Kvalitatīvi pakalpojumi - iedzīvotāju interešu aizstāvībai

Likums un tā ieviešana nodrošinās psihologu profesionālās darbības pakalpojumu kvalitāti un tās kontroli, kā arī pakalpojuma saņēmēju interešu aizsardzību – klientu un pasūtītāju tiesības saņemt kvalitatīvus psihologa pakalpojumus un informāciju par tiem, kā arī iespēju psihologa klientam būt pārliecinātam par psihologam uzticēto ziņu neizpaušanu un aizsardzību.

Psihologu profesionālās darbības izvērtēšanai un uzraudzībai veidos īpašu padomi, kurā būs valsts institūciju un divu psihologu profesionālo organizāciju pārstāvji. Savukārt psihologu sertifikāciju veiks šim nolūkam izveidotas komisijas. Psihologa sertifikāts būs jāatjauno ik pēc septiņiem gadiem. 

 

PKC vadītās darba grupas paveiktais

Ar Ministru prezidenta rīkojumu 2013. gadā tika izveidota darba grupa PKC vadībā, līdzdarbojoties pārstāvjiem no Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts kancelejas, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Valsts policijas.

Darba grupai tika uzdots izstrādāt ziņojumu, lai apzinātu problēmas, kas saistītas ar psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu, kā arī izvērtēt problēmu iespējamos risinājumus, t.sk. identificēt ar psiholoģiskās palīdzības sniegšanu saistītā normatīvā regulējuma iespējamos pilnveidošanas mērķus un novērtēt iespējamo risinājumu finansiālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Informatīvais ziņojums "Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību"

 

Ziņojums sagatavots Ministru prezidenta izveidotajā un PKC vadītajā darba grupā sadarbībā ar psihologu profesionālo organizāciju deleģētajiem pārstāvjiem un pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra sēdē, uzdodot PKC izstrādāt likumprojektu "Psihologu profesionālās darbības likums", iekļaujot tajā ziņojumā ietvertās rekomendācijas atbilstoša psihologu profesonālās darbības regulējuma izstrādei.

Pierādījumos balstīti priekšlikumi

Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam prioritātes Cilvēka drošumspējas stiprināšana viens no galvenajiem stratēģiskiem mērķiem ir veicināt sabiedrības labklājības pieaugumu, tai skaitā apmierinātību ar dzīvi. Ņemot vērā, ka mērķis sasniedzams, pirmkārt, rūpējoties par iedzīvotāju psiholoģisko labsajūtu, nodrošinot palīdzību krīzes situācijās, gādājot par garīgo veselību, sniedzot atbalstu psiholoģiskā stresa un risku mazināšanā, rīcības virzienā „Stabili pamati tautas ataudzei" noteikti vairāki uzdevumi un darbības, kas paredz psihologa pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu noteiktām sabiedrības grupām, t.sk. bērniem ar uzvedības vai attīstības problēmām, ģimenēm vardarbības vai krīzes gadījumos u.tml. Lai novērtētu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, esošā situācija psiholoģiskās palīdzības sniegšanas un psihologu profesionālās darbības jomā pētīta un detalizēti aprakstīta Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā „Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību".

Izstrādājot ziņojumu par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību tika apzināta problemātika vairākās psihologu specializācijas jomās - izglītības un skolu psiholoģija, darba un organizāciju psiholoģija, klīniskā un veselības psiholoģija, juridiskā psiholoģija un konsultāciju psiholoģija. Darba grupas priekšlikumi ir izstrādāti sadarbībā ar psiholoģijas jomā strādājošajām Latvijas nevalstiskajām organizācijām, kā arī atbilst Eiropas Psihologu Asociāciju Federācijas rekomendācijām un ieteikumiem.

Ziņojumā identificētas problēmas saistībā ar psihologu profesionālo pakalpojumu sniegšanu, kas ietekmē psihologu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Būtiskākie šķēršļi kvalitatīvu pakalpojumu saņemšanā: nav noteikti psiholoģiskās izpētes atzinumu standarti, minimālās kvalifikācijas prasības praktizējošiem psihologiem, psihologu darbības pamatprincipi, prasības supervīzijai, kā arī pakalpojuma sniedzēja un saņēmēja tiesības un pienākumi.

Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā ietvertās rekomendācijas, nozares ministrijām sadarbībā ar ekspertiem šī gada laikā jāizstrādā psiholoģiskās izpētes atzinumu standarti, vadlīnijas pašvaldībām psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanā bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī jāsniedz priekšlikumi par nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem un finanšu resursiem, lai uzlabotu izglītības psihologu pieejamību mācību iestādēs visā Latvijā.

Psihologu profesionālās darbības reglamentācijas prakse ārvalstīs

Psihologu profesionālā darbība ir reglamentēta vairākās attīstītās valstīs, tostarp Austrālijā, ASV, Kanādā, Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Lielbritānijā, Somijā, Beļģijā, taču reglamentācijas veids, kā arī robežas dažādās valstīs ir atšķirīgas. Tomēr vairumā valstu ierobežojumi tiek noteikti uz likuma pamata.

 

Likumprojekts "Psihologu likums"

2014. gada 15. jūlijā Ministru kabinetā tika pieņemts un tālāk Saeimā iesniegts PKC sagatavotais likumprojekts „Psihologu likums", kas izstrādāts, pamatojoties uz PKC 2014. gada 11. februārī Ministru kabinetā iesniegto informatīvo ziņojumu „Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību" (ziņojums).

Psihologu skaits Latvijā (2014. gadā)

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajai informācijai uz 2014. gada februāri psihologa profesijā bija nodarbinātas 758 personas, tostarp: 411 izglītības psihologi, 35 klīniskie psihologi, 18 psihologi konsultanti, 13 praktiskie psihologi un 268 psihologi bez konkrētas specializācijas jomas.