IAM kartējums

IAM marta-karte (aktuāla uz 2017. gada martu)

Lai secinātu, kuri ir Latvijai prioritāri ieviešamie IAM, politikas plānotāji ir sākuši IAM apakšmērķu kartēšanu pret esošo valsts politiku. “IAM marta-karte” ļauj interesentiem izpētīt rezultatīvos rādītājus, kas parādās NAP2020 un Latvija 2030 pret visiem 169 apakšmērķiem, kurus izvirza ANO. Starpvalstu organizācijas piedāvā dažādus rezultatīvos rādītājus, lai mērītu progresu attiecībā pret IAM sasniegšanu. Kartē esam iekļāvuši šo organizāciju piedāvātos rezultatīvos rādītājus:

  • ANO oficiālie attīstības rādītāji, kas sadalīti trīs pakāpēs:

           - ar skaidru apstiprinātu metodoloģiju/standartu, kuru mēra regulāri,

           - ar skaidru apstiprinātu metodoloģiju/standartu, kuru nemēra regulāri,

           - bez skaidras metodoloģijas/standartiem, kas tiek pārbaudīti.

  • Indikatīvie Eurostat rādītāji
  • Indikatīvie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pilotprojekta piedāvātie rādītāji
  • SDG Index (Bertelsmana fonda) rādītāji.

IAM vēlā pavasara karte

Tuvāko mēnešu laikā Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) publiskos arī detalizētāku karti, kurā iekļaus informāciju par nozaru politikas plānošanas dokumentiem un to politikas rezultātu rādītājiem, lai veidotos pilnīga aina par to, uz ko Latvija tiecas un kā tas saskan ar globālajiem mērķiem.

Secinājumus par to, vai Latvijai ir nepieciešamas izmaiņas politikas dokumentos izdarīs NAP2020 starpposma izvērtējuma procesā, ar ekspertu un iedzīvotāju aptaujām, datu analīzi par esošo mērķu sasniegšanas apmēru un ekspertu diskusijām.  

 

Diskusija par IAM

Šī gada 2. jūnijā PKC rīkos atsevišķu diskusiju par IAM iekļaušanu plānošanas dokumentos. Diskusijā spriedīs: Kuri IAM Latvijā ir aktuāli un pie tiem jāuzsāk darbs? Kā arī, kuru IAM sasniegšanā Latvijai jau šobrīd ir atbilstoši rezultāti un nav jāplāno papildu pasākumi? Diskusijas gaitā tiks sniegta arī informācija par OECD veikto pilotprojektu, kas mēra Latvijas ilgtspēju atbilstoši OECD apkopotajiem rādītājiem. Diskusijas rezultāti tiks ņemti vērā, gatavojot NAP2020 starpposma ziņojumu, ko Ministru prezidents prezentēs Saeimai gada nogalē, kā arī gatavojot Latvijas 2018. gada ziņojumu ANO par IAM ieviešanu.

Līdz 2030. gadam pasaule var dažādi mainīties, esot iespējamiem dažādiem nākotnes attīstības scenārijiem un aktualizējoties jautājumiem kā: kāda būs Latvijas izaugsme, kādas būs atbalsta iespējas no Eiropas Savienības, kādi resursi būs pieejami prioritāro jautājumu risināšanai, t.sk. sociāliem un vides jautājumiem, izglītībai un veselības aprūpei, kā arī aizsardzībai un citu valstu atbalstam aiz Eiropas Savienības robežām. Ņemot vērā dažādos izaicinājumus mums jāplāno valsts attīstības politikas atbildes jau laikus!