LR MK Nacionālais attīstības plāns 2020

  • No idejas līdz eksportam
  • Pietiekami ienākumi un cienīgs darbs
  • Drošībai par sevi un tuvajiem
  • Labākai dzīvei Latvijā
  • Lai draugi paliktu Latvijā
  • Iespējas, kas jāizmanto
  • Pārliecībai par savu rītdienu Latvijā

Pārresoru koordinācijas
centrs

Ilgtspējīgas attīstības mērķu kartējums

 

Aktuālais kartējums - IAM marta-karte

E 2016 SDG Poster all sizes without UN emblem Letter

ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu iekļaušana politikas plānošanas sistēmā

2015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam jeb Dienaskārtība 2030. Tā nosaka 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. IAM tiek līdzsvaroti trīs  dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide.

Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir aktuāli visām valstīm un sasniedzami tikai kopīgiem spēkiem, vienlaikus daļa no IAM lielā mērā saskan arī ar valstu nacionāla līmeņa izaicinājumiem un mērķiem. Ņemot vērā, ka IAM aptverto tēmu loks ir salīdzinoši plašs, valstis izvēlas tām aktuālākos mērķus, uz ko tās koncentrēsies līdz 2030. gadam, atbilstoši prioritāri sasniedzamajiem mērķiem nacionālā līmenī, tā pielāgojot IAM savām vajadzībām un iekļaujot valsts attīstības plānošanā konkrētajai valstij un sabiedrībai aktuālos IAM. Valstis ar augstākiem attīstības rādītājiem, kāda ir Latvija, īstenojot attīstības sadarbību, palīdz sasniegt globālos, visai pasaulei un nākamajām paaudzēm aktuālos mērķus, piem., nabadzības mazināšanu un izglītības iespēju un veselības aprūpes pieejamību.

Lai vienotos par efektīvākajiem veidiem šo mērķu sasniegšanā, valstu vadītāji, politikas plānotāji, zinātnieki un pētnieki, kā arī dažādu nozaru eksperti tiekas starpvalstu forumos un kopīgi risina tādus globālus izaicinājumus kā starptautisko finanšu plūsmas, ko nav iespējams atrisināt un ietekmēt rīkojoties atsevišķi. Dienaskārtība 2030 paredz, ka IAM plānošanā un īstenošanā iesaistās visa sabiedrība, t.sk. – iedzīvotāji, uzņēmēji, politiķi, valstu apvienības ANO un citas institūcijas.  Eiropas Savienība jau ir uzsākusi darbu pie nākamā plānošanas perioda, par ietvaru izvēloties Dienaskārtību 2030.

Politikas plānotāji Latvijā rosinājuši iekļaut IAM Latvijas politikas plānošanas sistēmā. Latvijai jau ir ilgtspējīgas attīstības stratēģija (Latvija 2030), kā arī vidējā termiņa plāns – Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam (NAP2020). Šos abus dokumentus pārskata 2017. gadā NAP2020 starpposma izvērtējuma procesā, nodrošinot iespēju papildināt mūsu plānošanas dokumentus līdz 2020. gadam un laikā no 2020 līdz 2030. gadam ar tādiem mērķiem, kas ir aktuāli Latvijai.

Latvija krīzes laikā ir mācījusies no iepriekšējā perioda kļūdām un plānošanā koncentrējas uz sabiedrībai aktuālu mērķu īstenošanu, ņemot vērā pieejamos valsts budžeta līdzekļus un iedzīvotāju gatavību līdzdarboties šo mērķu sasniegšanā. Būtiski ir arī noteikt konkrētus rezultatīvos rādītājus, kas ļauj sekot līdzi mērķu sasniegšanas progresam.

 

IAM marta-karte (aktuāla uz 2017. gada martu)

Lai secinātu, kuri ir Latvijai prioritāri ieviešamie IAM, politikas plānotāji ir sākuši IAM apakšmērķu kartēšanu pret esošo valsts politiku. “IAM marta-karte” ļauj interesentiem izpētīt rezultatīvos rādītājus, kas parādās NAP2020 un Latvija 2030 pret visiem 169 apakšmērķiem, kurus izvirza ANO. Starpvalstu organizācijas piedāvā dažādus rezultatīvos rādītājus, lai mērītu progresu attiecībā pret IAM sasniegšanu. Kartē esam iekļāvuši šo organizāciju piedāvātos rezultatīvos rādītājus:

  • ANO oficiālie attīstības rādītāji, kas sadalīti trīs pakāpēs:
    • 1. ar skaidru apstiprinātu metodoloģiju/standartu, kuru mēra regulāri,
    • 2. Ar skaidru apstiprinātu metodoloģiju/standartu, kuru nemēra regulāri,
    • 3. Bez skaidras metodoloģijas/standartiem, kas tiek pārbaudīti.
  • Indikatīvie Eurostat rādītāji
  • Indikatīvie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pilotprojekta piedāvātie rādītāji
  • SDG Index (Bertelsmana fonda) rādītāji.

 

IAM vēlā pavasara karte

Tuvāko mēnešu laikā Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) publiskos arī detalizētāku karti, kurā iekļaus informāciju par nozaru politikas plānošanas dokumentiem un to politikas rezultātu rādītājiem, lai veidotos pilnīga aina par to, uz ko Latvija tiecas un kā tas saskan ar globālajiem mērķiem.

Secinājumus par to, vai Latvijai ir nepieciešamas izmaiņas politikas dokumentos izdarīs NAP2020 starpposma izvērtējuma procesā, ar ekspertu un iedzīvotāju aptaujām, datu analīzi par esošo mērķu sasniegšanas apmēru un ekspertu diskusijām.  

 

Diskusija par IAM

Šī gada 2. jūnijā PKC rīkos atsevišķu diskusiju par IAM iekļaušanu plānošanas dokumentos. Diskusijā spriedīs: Kuri IAM Latvijā ir aktuāli un pie tiem jāuzsāk darbs? Kā arī, kuru IAM sasniegšanā Latvijai jau šobrīd ir atbilstoši rezultāti un nav jāplāno papildu pasākumi? Diskusijas gaitā tiks sniegta arī informācija par OECD veikto pilotprojektu, kas mēra Latvijas ilgtspēju atbilstoši OECD apkopotajiem rādītājiem. Diskusijas rezultāti tiks ņemti vērā, gatavojot NAP2020 starpposma ziņojumu, ko Ministru prezidents prezentēs Saeimai gada nogalē, kā arī gatavojot Latvijas 2018. gada ziņojumu ANO par IAM ieviešanu.

Līdz 2030. gadam pasaule var dažādi mainīties, esot iespējamiem dažādiem nākotnes attīstības scenārijiem, gan par to, kāda būs Latvijas izaugsme, gan atbalsta iespējām no Eiropas Savienības, gan resursiem, kas veltāmi prioritāro jautājumu risināšanai, t.sk. sociāliem un vides jautājumiem, izglītībai un veselības aprūpei, kā arī aizsardzībai un citu valstu atbalstam aiz Eiropas Savienības robežām. 

Twitter

Pieteikties jaunumiem

Lūdzu, ievadiet drošības kodu 2368
Vārds:
E-pasts:
Made by WMC