LR MK Nacionālais attīstības plāns 2020

  • Pārliecībai par savu rītdienu Latvijā
  • Drošībai par sevi un tuvajiem
  • Iespējas, kas jāizmanto
  • Lai draugi paliktu Latvijā
  • Pietiekami ienākumi un cienīgs darbs
  • No idejas līdz eksportam
  • Labākai dzīvei Latvijā

Pārresoru koordinācijas
centrs

Publikācijas un pētījumi

 

Analītika

2016

2016. gada 1. decembrī Pārresoru koordinācijas centra (PKC) konsultants Prof. Edvīns Karnītis Ministru prezidenta M. Kučinska organizētās Nacionālās attīstības padomes (padome) ietvaros ziņoja par Latvijas konkurētspējas novērtējuma analīzi, aizsākot diskusiju par būtiskākajām izvēlēm, kas valdībai jāveic, lai celtu Latvijas starptautisko konkurētspēju un sekmētu valsts stratēģisko mērķu sasniegšanu, kas noteikti Latvijas Nacionālajā attīstības plānā no 2014. - 2020. gadam.

Analīze par Latvijas novērtējumiem konkurētspējas salīdzinošajos indeksos un rīcību to uzlabošanā

 

Nacionālās inovācijas sistēmas pilnveidošanas programma

Lai sasniegtu M. Kučinska vadītās valdības noteiktos mērķus rīcības vizienā/ prioritātē Nr.3 - Inovācija kā ekonomikas transformācijai nepieciešams priekšnoteikums, privātā sektora motivācija ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā 47% apjomā no kopējiem ieguldījumiem 2018. gadā, ir izstrādāta Nacionālās inovācijas sistēmas pilnveidošanas programma (atbalstīta Latvijas pētniecības un inovāciju stratēģiskās padomes sēdē 2016. gada 27. maijā):

Nacionālās inovācijas sistēmas pilnveidošanas programma - latviešu valodā

Program for improvement of the National Innovation System - kopsavilkums angļu valodā

 

 

Pētījumi

2017

Salīdzinošs pētījums par vadības atalgojuma apmēru privātajās kapitālsabiedrībās

Valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes atlīdzības politikas izstrādes gaitā Ministru kabinets uzdeva PKC veikt regulāru izpēti par vidējo atlīdzības apmēru vadībai privātajos uzņēmumos. Pētījuma gaitā analizēti kvantitatīvie un kvalitatīvie dati par valdes locekļu un priekšsēdētāju algām vairāk nekā 100 privātos uzņēmumos 20 dažādās nozarēs visās trijās Baltijas valstīs. Katrā nozarē uzņēmumi tika sadalīti pēc to lieluma, lai iegūtu detalizētu informāciju par valdes locekļu atlīdzības līmeņiem.

Pētījuma mērķis ir sniegt objektīvus un praktiski pielietojamus datus par valdes locekļu atlīdzību privātā sektora uzņēmumos, kā arī galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, tai skaitā dažādās nozarēs, lai pilnveidotu esošo atlīdzības politiku publiskajās kapitālsabiedrībās un spētu tajās piesaistīt profesionālākos vadītājus kapitālsabiedrību pārvaldībā. 

Jūs varat iepazīties ar pētījuma gala ziņojumu šeit.

 

2015

Par laulību nereģistrēšanas problemātiku

Pētījuma nepieciešamību identificēja deputāti, saistot to ar demogrāfijas politiku un tās uzlabošanu. Zināms, ka tikai 56% no visiem bērniem Latvijā dzimst laulībā. Līdzīgi kā citviet Eiropā, arī Latvijā pēdējā desmitgadē nereģistrēta kopdzīve kļūst par arvien populārāku ģimenes organizācijas formu (2001. gada Tautas skaitīšanā - 6%, 2011. gadā – 13%). Raksturīgi, ka pirmās laulības tiek noslēgtas arvien vēlākā dzīves posmā, paildzinot nereģistrētas kopdzīves posmu jaunības laikā.

Kā pētījuma mērķis tika izvirzīts apzināt laulības nereģistrēšanas iemeslus, identificēt ar laulības nereģistrēšanu saistītus riskus ikdienas dzīvē un no tiem izrietošos tiesiskā regulējuma problēmjautājumus, novērtēt to izplatības biežumu un ietekmi uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pētījuma gaitā tika rastas atbildes uz šiem jautājumiem.

Jēdziena „nereģistrēta laulība” izpratne pētījuma ietvaros – likumā noteiktā kārtībā nereģistrēta, vismaz vienu gadu ilgusi kopdzīve atšķirīga dzimuma partneriem, kas ir sasnieguši minimālo laulības noslēgšanai nepieciešamo vecumu.

Jūs varat iepazīties ar pētījuma gala ziņojumu šeit.

2013

 Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte

Pētījums veikts Valsts kancelejas administrētā projekta „Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē’’ (identifikācijas Nr. 1DP/1.5.1.1.1./10/IPIA/CFLA/004/002) 4.2.aktivitātes „Funkciju auditu veikšana” (iepirkuma ID Nr. MK VK 2012/40 ESF) ietvaros. Projektu 100% apmērā finansē Eiropas Sociālais fonds.

Jūs varat iepazīties ar pētījuma gala ziņojumu šeit.

 

Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu un attīstības plānošanas sistēmas ietekmes novērtējums

Pētījums veikts Valsts kancelejas administrētā Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" (identifikācijas Nr.1DP/1.5.1.1.1/10/IPIA/ CFLA/004/002) 4.2.aktivitātes "Funkciju auditu veikšana" (iepirkuma identifikācijas Nr. MK VK 2012/7 ESF) ietvaros. Projekts 100 % apmērā tiek finansēts no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.

Jūs varat iepazīties ar pētījuma gala ziņojumu šeit.

2014. gada 18. februārī Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātais „Attīstības plānošanas sistēmas uzlabošanas pasākumu plāns 2014.–2016. gadam" (plāns).

Plāns ir sagatavots, balstoties uz ziņojuma „Par politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu 2007.-2013.gadam īstenošanu un priekšlikumiem attīstības plānošanas sistēmas darbības uzlabošanai" secinājumiem un priekšlikumiem. Plāns ir vērsts uz skaidru, savstarpēji saistītu un koordinētu plānošanas mehānismu darbību visos valsts pārvaldes līmeņos.

 

Publikācijas

2016

Politikas veidošanas rokasgrāmata

Rokasgrāmatas autores - PKC eskpertes: Rudīte Osvalde, Iveta Ozoliņa, Alise Vītola un Māra Sīmane - centušās iespējami skaidri un vienkārši izklāstīt galvenos politikas veidošanas pamatprincipus, kā arī palīdzēt orientēties plānošanas dokumentu veidos un hierarhijā.

Rokasgrāmatā atradīsiet ieteikumus par to, kā optimāli organizēt plānošanas dokumentu izstrādes procesu, kā noteikt skaidrus politikas mērķus ar izmērāmiem rezultātiem, plānot nepieciešamos resursus un kā vislabāk veikt politikas ietekmes izvērtēšanu.

Jūs varat iepazīties ar rokasgrāmatu šeit.

2015

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas pārskats Saeimai par Latvijas nacionālo drošību

2015. gada 21. janvārī Ministru prezidente Laimdota Straujuma atbilstoši Nacionālās drošības likumam sniedza Saeimā pārskatu par Latvijas nacionālo drošību un informēja par atbildīgo institūciju un valdības darbu nacionālās drošības stiprināšanā.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas pārskatā Saeimai par Latvijas nacionālo drošību, analizēta ārējās un iekšējās vides ietekme uz Latvijas nacionālo drošību, Latvijas vieta un loma starptautiskajā drošības sistēmā, kā arī identificēti atbildīgo institūciju veiktie pasākumi nacionālās drošības stiprināšanai.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas pārskats Saeimai par Latvijas nacionālo drošību

 

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam un deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas uzraudzības ziņojums

2015. gada 1. oktobrī Ministru prezidente Laimdota Straujuma ziņoja Saeimai par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadamNacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam un deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu.

Aicinām Jūs iepazīties ar ziņojumu, indikatoru pielikumu un infografiku, kas atspoguļo Latvijas virzību pretim valsts attīstības mērķiem un pasākumus, kas tiek īstenoti vai ir nepieciešami šo mērķu sasniegšanai.

Ziņojums, indikatoru pielikums, infografika

 

2014

Ministru prezidenta ziņojums par Latvijas Nacionālo drošību

2014. gada 9. jūnijā valdība Ministru kabineta sēdē apstiprināja Ministru prezidenta ziņojumu Saeimai par Latvijas nacionālo drošību (ziņojums). Ziņojums apkopo ministriju un drošības institūciju sniegto izvērtējumu par to atbildībā esošo nozares politiku apdraudējuma iespējamības un ietekmes pakāpi uz nacionālo drošību, norādot paveikto 2013. gadā un plānotās darbības 2014. gadā.

Ziņojums ir izstrādāts pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 9. panta 2. punktu, kas nosaka, ka Ministru prezidenta kompetencē ir gadskārtējā ziņojuma par nacionālo drošību sagatavošana. Ziņojums sniedz pārskatāmu informāciju par daudzveidīgām aktivitātēm, kas tiek veiktas savlaicīgai valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu prognozēšanai un novēršanai.

Nacionālās drošības mērķis ir valsts neatkarības un teritoriālās vienotības, sabiedrības ekonomiskās un sociālās stabilitātes garantēšana. Nacionālās drošības jēdziens skar gandrīz visas politikas jomas un nozares, jo nacionālo drošību ietekmē gan militārie, gan ekonomiskie, sociālie un politiskie apstākļi, kas potenciāli var skart ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Ministru prezidenta ziņojums par Latvijas Nacionālo drošību, 2014

 

2012

Latvijas ilgtspējigas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam īstenošanas uzraudzības ziņojums

2012. gada decembrī Pārresoru koordinācijas centrs ir izstrādājis pirmo stratēģijas „Latvija 2030” uzraudzības ziņojumu, kurā izvērtēta stratēģijas īstenošana 2010. un 2011. gadā un sasniegtie rezultāti virzībā uz noteiktajiem mērķiem. Paredzēts, ka šis  ziņojums valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrībai kopumā kļūs par stabilu atskaites punktu un lēmumu pieņemšanas mērauklu valsts ilgtspējīgas attīstības virzībai un novērtēšanai.

Latvijas ilgtspējigas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam īstenošanas uzraudzības ziņojums

 

 

Gada pārskati

PKC 2015. gada pārskats latviešu valodā

PKC 2014. gada pārskats latviešu valodā

PKC 2013. gada pārskats latviešu valodā

PKC 2012. gada pārskats latviešu un angļu valodā

Twitter

Pieteikties jaunumiem

Lūdzu, ievadiet drošības kodu 2368
Vārds:
E-pasts:
Made by WMC