LR MK Nacionālais attīstības plāns 2020

  • Pietiekami ienākumi un cienīgs darbs
  • Pārliecībai par savu rītdienu Latvijā
  • No idejas līdz eksportam
  • Labākai dzīvei Latvijā
  • Iespējas, kas jāizmanto
  • Drošībai par sevi un tuvajiem
  • Lai draugi paliktu Latvijā

Pārresoru koordinācijas
centrs

Māra Kučinska vadītā valdība

 

Valdības deklarācija 

Valdības rīcības plāns ar aktuālo informāciju par tā izpildi uz 2017. gada 1.janvāri (ar dzeltenu fonu iekrāsotie uzdevumi ir nozaru ministriju prioritātes)

M.Kučinska vadītās valdības deklarācija

Politiskās partijas: "Zaļo un zemnieku savienība", "Vienotība" un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ir vienojušās izveidot valdību, kura orientēsies uz ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un produktivitātes straujāku izaugsmi. Tā būs balstīta mērķtiecīgās, ar sociālajiem un sadarbības partneriem izdiskutētās reformās, paaugstinot cilvēku un Latvijas vērtīgo resursu atdevi tautsaimniecībā un panākot augstāku sabiedrības dzīves kvalitāti.

Valdības darba prioritātes ir: tautsaimniecības stiprināšana, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums, reformas izglītībā un zinātnē un reformas veselības aprūpē. Šīs prioritātes ir vērstas uz valsts attīstību, lai sasniegtu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam noteiktos mērķus.

Valdības darba īstenošanā nozīmīga loma ir dialogam ar sabiedrību, uzsverot ikviena Latvijas iedzīvotāja nozīmīgo lomu un līdzatbildību valsts attīstībā. Reformas nes pārmaiņas un jaunu realitāti, tādēļ sabiedrība jāiesaista to īstenošanā un jāizglīto par ieguvumiem. Šim mērķim ir jāstiprina valdības spēja uzrunāt sabiedrību.

Jūs varat iepazīties ar Deklarāciju par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību šeit.

 

Valdības rīcības plāns

Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai ir sagatavots Valdības rīcības plāns (VRP), ko Ministru prezidenta vadībā ir izstrādājis Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) sadarbībā ar visām ministrijām, Valsts kanceleju, sociālajiem un sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

Līdz ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprināts VRP un un Ministru kabineta noteiktie prioritārie rīcības virzieni tautsaimniecības attīstībai. Par VRP ietverto pasākumu īstenošanu atbildīgajām iestādēm atbilstoši to kompetencei uzdots līdz 2016. gada 1. septembrim un turpmāk katru gadu līdz 1. janvārim un 1. jūlijam iesniegt PKC pārskatu par VRP iekļauto pasākumu izpildi.

Aktuālais VRP pieejams šeit (ar informāciju par tā izpildi uz 2017. gada 1. janvāri; ar dzeltenu fonu iekrāsotie uzdevumi ir nozaru ministriju prioritātes).

Sākotnējais VRP pieejams šeit.

VRP īstenošana un uzraudzība

2017

Atbilstoši Ministru kabineta 14. februāra protokollēmumam (3.punkts) un Ministru kabineta rīkojumam ir veikti grozījumi VRP. Šādu grozījumi nepieciešamība tika konstatēta Ministru prezidenta un ministru sarunu laikā, identificējot kopumā četrus VRP pasākumus, kuri gan valdības pieņemto lēmumu, gan starptautisko procesu rezultātā ir zaudējuši aktualitāti. Līdz ar to tie ir izslēdzami no VRP.
Aktualizēts VRP ar informāciju par tā izpildi uz 2017. gada 1. janvāri pieejams šeit.

Atbilstoši MK rīkojumam (6. punkts) un Ministru kabineta kārtības rullim (42. punkts) PKC ir apkopojis un aktualizējis visu iestāžu sniegto informāciju par VRP izpildi uz 2017. gada 1. janvāri. VRP ar informāciju par tā izpildi uz 2017. gada 1. janvāri pieejams šeit.

2016

Atbilstoši MK rīkojumam (6. punkts) un Ministru kabineta kārtības rullim (42. punkts) PKC ir apkopojis un aktualizējis visu iestāžu sniegto informāciju par VRP izpildi uz 2016. gada 1. septembri.

Papildus, ņemot vērā Ministru prezidenta un ministru sarunu rezultātus par VRP izpildi uz 2016. gada septembri, līdz ar Ministru kabineta rīkojumu ir veikti grozījumi VRP (precizējot atsevišķu uzdevumu izpildes termiņus). VRP atbilstoši veiktajiem grozījumiem un informācija par tā izpildi uz 2016. gada 1. septembri pieejama šeit.

 

VRP īstenošana paredz Valsts kancelejas, Sabiedrības integrācijas fonda, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un PKC turpmāk veicamos pasākumus un to izpildes termiņus, lai īstenotu Māra Kučinska vadītās valdības noteiktos uzdevumus, kā arī valdības identificētos prioritāros rīcības virzienus tautsaimniecības attīstībai.

Īstenojot VRP pasākumus, atbildīgajām iestādēm līdz 2016. gada septembrim un turpmāk ik gadu līdz 1. janvārim un 1. jūlijam elektroniski jāiesniedz PKC informācija par sasniegto progresu attiecīgā rīcības virziena īstenošanā. Apkopoto informāciju par VRP un prioritāro rīcības virzienu tautsaimniecības attīstības izpildi PKC ievieto savā mājaslapā, tādejādi sniedzot sabiedrībai aktuālo informāciju par VRP izpildi un sasniegto progresu prioritāro rīcības virzienu īstenošanā. 

 

VRP prioritārie rīcības virzieni un to īstenošana

Jūs varat iepazīties ar Ministru kabineta noteiktajiem prioritārajiem rīcības virzieniem tautsaimniecības attīstībai šeit.

Prioritārie rīcības virzieni tautsaimniecības attīstībai identificē būtiskākos horizontālos jautājumus, kuru izpildei ir nepieciešama vairāku resoru iesaiste, lai izpildītu valdības izvirzītos mērķus tautsaimniecības attīstībai, t.sk. nosakot pasākumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, līdzsvarotas un prognozējamas nodokļu politikas izveidei, inovāciju attīstības sekmēšanai, reformu īstenošanai veselības aprūpes un izglītības sistēmās, kā arī drošības un nacionālās identitātes stiprināšanai. 

Lai izpildītu prioritāros rīcības virzienus tautsaimniecības attīstībai, ministrijām atbilstoši atbildības sadalījumam, ir jāizveido un jāvada rīcības virziena koordinācijas darba grupa, iesaistot tajā arī valdības sociālos un sadarbības partnerus, un līdz 2016.gada 1.septembrim un turpmāk ik gadu līdz 1.janvārim un 1.jūlijam elektroniski jāiesniedz Pārresoru koordinācijas centram informācija par sasniegto progresu attiecīgā rīcības virziena īstenošanā.

 

Valdības prioritārie rīcības virzieni

Rīcības viziens/ prioritāte Nr.1 - Uzņēmējdarbības vides uzlabošana ar mērķi nodrošināt straujāku un sabalansētāku ekonomikas izaugsmi un iekļūt Doing Business Top20 un Globālā konkurētspējas indeksa Top40 valstu grupās 2018. gadā

Rīcības viziens/ prioritāte Nr.2 - Līdzsvarota un prognozējama nodokļu politika, sasniedzot iekasēto nodokļu apjomu 33% apmērā no IKP 2020. gadā

Rīcības viziens/ prioritāte Nr.3 - Inovācija kā ekonomikas transformācijai nepieciešams priekšnoteikums, privātā sektora motivācija ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā 47% apjomā no kopējiem ieguldījumiem 2018. gadā

Rīcības viziens/ prioritāte Nr.4 - Darbinieku prasmju un zināšanu uzlabošana produktivitātes un IKP pieauguma sasniegšanai un vienlaikus iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai

Rīcības viziens/ prioritāte Nr.5 - Latvijas atvērtās ekonomikas drošības nostiprināšana un apdraudējumu novēršana, resursu optimāla sadale starp drošības un attīstībs prioritātēm

Rīcības viziens/ prioritāte Nr.6 - Kultūras un uzņēmējdarbības sintēze ar mērķi nostiprināt nacionālo identitāti, piederības sajūtu Latvijas valstij, tās valodai, kultūrai un pamatvērtībām

Rīcības virzienu pamatojums, apraksts un to apakšvirzeni pieejami šeit pdf icon

 

Cilvēks pirmajā vietā

"Galvenais mūsu [Latvijas] resurss, lai sasniegtu attīstītajām valstīm raksturīgo visas sabiedrības un katra indivīda dzīves līmeni, ir iedzīvotāju zināšanas un gudrība, to prasmīga un mērķtiecīga izmantošana. Šādā izaugsmes modelī zināšanas virza darbaspēka kvalitāti, kapitāla izmantošanu un tehnoloģiju attīstību, kopumā nosakot modeļa darbības efektivitāti un sekmējot augšupeju. Izglītota un zinoša sabiedrība kļūst par valsts iekšējās un ārējās drošības garantu. Zināšanu pārvaldība, koordinēta un virzīta to radīšana, uzkrāšana, izplatīšana, lietošana kā komplekss process kļūst par ekonomikas un sociālās dzīves pamatu, aptverot visu valsti un sabiedrību. Latvijas iedzīvotāju zināšanu potenciāls ir spējīgs pildīt šīs funkcijas, taču nepieciešamas tūlītēja koordinēta rīcība tā izmantošanai un palielināšanai.

Zināšanu izraudzīšanās par noteicošo resursu nozīmē to, ka izaugsmes resurss ir izkliedēts valsts iedzīvotāju galvās, ka ikviens valsts iedzīvotājs ir valsts kopējā resursa līdzīpašnieks, ka cilvēki kā zināšanu radītāji un zināšanu nesēji jau ir un nākotnē vēl jo vairāk būs mūsu valsts galvenā vērtība. Cilvēki kļūst par galveno izaugsmes dzinējspēku, kas noteiks visas ekonomiskās, politiskās un sociālās aktivitātes. Vienādu iespēju radīšana visiem un ikviena sabiedrības locekļa personiska atbildība par iespēju izmantošanu – šie principi ir visu turpmāko attīstības procesu un rīcības pamatā.

Lai efektīvi izmantotu zināšanu resursu, principiāla nozīme ir ikviena cilvēka.. personiskajai ieinteresētībai sava zināšanu potenciāla izmantošanā."

Avots: Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā (apstiprināts LR Saeimā 2005. gada 26. oktobrī)

- Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā (latviešu valodā) pdf icon

A growth model for Latvia. People first (angļu valodā) pdf icon

 

Progress prioritātes Nr.3 sasniegšanā

Inovācija kā ekonomikas transformācijai nepieciešams priekšnoteikums, privātā sektora motivācija ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā 47% apjomā no kopējiem ieguldījumiem 2018. gadā

Ministru kabinetā noteiktā 3. prioritārā rīcības virziena tautsaimniecības attīstībai īstenošanas mērķis ir paaugstināt Latvijas inovatīvo kapacitāti, pilnā mērā īstenojot Latvijas reālajai situācijai atbilstošo doing more with less stratēģiju un taktiku:

  • Koncentrējot Latvijas ierobežotos resursus zināšanu jomās, kurās ir vislielākais izaugsmes potenciāls;
  • Optimizējot normatīvo un uzņēmējdarbības vidi pētniecībai un attīstībai, inovācijai, tehnoloģiju pārnesei un rezultātu valorizācijai;
  • Stimulējot pētniekus un biznesu inovatīvai darbībai, dodot viņiem iespēju un motivāciju izmantot savas prasmes efektīvi;
  • Veicinot un atbalstot konkurētspējīgu inovatīvu produktu (preču un pakalpojumu) un procesu radīšanu/pilnveidošanu kā Latvijai tradicionālajās nozarēs, tā augsto un vidējo tehnoloģiju nozarēs, to izmantošanu Latvijā un virzību uz globālajiem tirgiem.

Būtiskākie ekonomiskie un sociālekonomiskie ieguvumi, sasniedzot mērķi/ īstenojot prioritāro rīcības virzienu nr. 3 ir:

  • augstāka pievienotā vērtība tautsaimniecībai (IKP un budžeta ieņēmumu pieaugums, labi apmaksātas darba vietas (>1500 EUR/mēn.) u.c.);
  • sociālekonomiskais efekts un sabiedrības dzīves kvalitātes pieaugums (mūža, veselās un darba dzīves pagarināšana, izglītības līmenis un kvalitāte, iekšējā un ārējā drošība u.c.);
  • preču un pakalpojumu eksportspēja (tai skaitā izglītības un medicīnas pakalpojumi);
  • ārējo investīciju piesaiste.

Lai sasniegtu nospraustos mērķus ir izstrādāta Nacionālās inovācijas sistēmas pilnveidošanas programma (atbalstīta Latvijas pētniecības un inovāciju stratēģiskās padomes sēdē 2016. gada 27. maijā):

- Nacionālās inovācijas sistēmas pilnveidošanas programma (latviešu valodā) pdf icon

Program for improvement of the National Innovation System (kopsavilkums angļu valodā) pdf icon

Twitter

Pieteikties jaunumiem

Lūdzu, ievadiet drošības kodu 2368
Vārds:
E-pasts:
Made by WMC