Biedrības “Latvijas Formula 2050” organizētajā konferencē “Digitālie pakalpojumi inovatīvā vidē” 4.septembrī eksperti, vērtējot dažādās tautsaimniecības nozarēs pieejamo tehnoloģisko risinājumu lomu digitālās transformācijas procesā, atzina, ka digitālā transformācija straujāk kā jebkad notiek visās nozarēs, tāpēc būtiski ir koncentrēt gan nozaru ekspertu kompetenci, gan radošo pieeju, lai pārmaiņas būtu ilgtspējīgas un efektīvas.
Konference “Digitālie pakalpojumi inovatīvā vidē” ir otrā no trīs konferenču cikla “Digitālā Latvija. Iespējas un izaicinājumi”, ko organizē biedrība “Latvijas Formula 2050” sadarbībā ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), Pārresoru koordinācijas centru (PKC), Latvijas Universitāti (LU), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Rīgas Tehnisko universitāti un SIA “Latvijas Mobilais Telefons”.
“Dažādu tautsaimniecības nozaru viedokļu līderi, kā arī akadēmiskās vides pārstāvji ir vienisprātis – uzsāktais digitālās transformācijas virziens un temps ir jāturpina. Pandēmijas laiks uzskatāmi iezīmēja, cik būtisks šis process ir gan komercsektorā, gan valsts pārvaldē. Tāpat varējām pārliecināties, ka priekšdarbi, ko Latvija ir veikusi digitālās sabiedrības veidošanai, ļauj gan komersantu, gan valsts pārvaldes ikdienu organizēt attālināti. Ir izveidota infrastruktūra, kas nodrošina stabilu un jaudīgu datu pārraidi, eParaksta un banku rīki ļauj mums droši un ērti veikt gan naudas darījumus, gan tiesiski korektu dokumentu parakstīšanu un identitātes apliecināšanu, savukārt virtuālie asistenti palīdz iedzīvotājiem orientēties e-pakalpojumu saņemšanai, bet mākslīgā intelekta risinājumi ļauj paplašināt cilvēka iespējas un prasmes.
Tehnoloģiju demokratizācija ir pietuvinājusi digitālās iespējas teju katram valsts iedzīvotājam, tāpēc ir būtiski stiprināt iedzīvotāju prasmes un iemaņas pilnvērtīgai digitālo risinājumu izmantošanai. Tehnoloģiju nozīme, katra iedzīvotāja ikdienā tikai pieaugs, tomēr, lai cik attīstītas būtu tehnoloģijas, cilvēka loma, empātija un spēja kritiski vērtēt arī turpmākajos gados būs noteicošais faktors, “ uzsvēra LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.
“Mums ir samērā mērā augsti rentabilitātes rādītāji zemas pievienotās vērtības nozarēs, un tas ir bijis viens no iemesliem, kāpēc pieprasījums digitālās transformācijas jomā ir koncentrējies šaurā ekonomikas sektora daļā, kas savukārt atspoguļojas DESI indeksā - zemajā digitālo tehnoloģiju integrācijas rādītājā,” uzsvēra PKC vadītājs Pēteris Vilks. “Izšķiroši ir ekonomiskie motivatori. Ja stratēģiskās plānošanas un peļnas mērķu horizonts bieži vien ir trīs gadu perspektīvā, tad tikai operacionālās vajadzības un taktiski apsvērumi ir tie, kas nosaka digitālās transformācijas pieprasījumu, un tāpēc tas uzņēmumos neveidojas. Šeit pastāv tirgus nepilnība, un valstij turpmāk jākoncentrējas tieši uz šo skaidri identificēto tirgus nepilnību novēršanu.
Digitālo transformāciju kavē arī puslēmumi, piemēram, elektroniskās adreses ieviešanā, kas notiek ļoti lēni. Ir vai nu ir jābūt skarbākiem, ka tā ir obligāti ieviešama, vai jābūt arī motivatoriem. Viens no iemesliem, kāpēc ir ļoti labi infrastruktūras rādītāji, ir pieņemtie drosmīgie lēmumi par telekomunikāciju tirgus veidošanu, sākot ar 90. gadiem un Lattelekom privatizāciju. Tātad ir atslēgas jomas un lietas, kurās jāpieņem lēmumi, kas savukārt rada milzīgu multiplicējošu efektu uz visu pārējo. Nepārprotami izšķirošais - mūsu konkurētspēju noteiks ātrums un gatavība pieņemt drosmīgus lēmumus pakalpojumu transformācijā. Un principa “primāri digitāls” ieviešana – tā būtībā bieži vien ir atteikšanās no dubultās infrastruktūras. Protams, ir sabiedrības grupas, kam pakalpojumi jānodrošina, bet nevaram arī uzturēt dubulto infrastruktūru, tās ir papildu izmaksas, jāapzinās, ka digitālās infrastruktūras uzturēšanai ir jāveic ievērojami ieguldījumi.”
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Āris Dzervāns konferencē uzsvēra, ka digitālās transformācijas stratēģijas pirmais virziens ir digitālās prasmes gan individuālā, gan valsts līmenī. “Pieaugot prasībām pret IKT speciālistiem no vienas puses un viņu deficītam no otras – valsts pārvaldei nepieciešams stiprināt IKT, koncentrējot kompetences un resursus specializētos kompetenču centros, kas sniedz koplietošanas pakalpojumus. Specializētie kompetenču centri spēs tehniski nodrošināt valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārbūvi uz mūsdienīgu IKT arhitektūru,” norādīja A. Dzervāns.
Konferencē piedalījās vairāk nekā 50 ekspertu – akadēmisko aprindu pārstāvji, uzņēmēji, finanšu institūciju vadītāji, nozaru ministriju vadošās amatpersonas, un augstskolu doktoranti, tostarp: LU rektors Indriķis Muižnieks, LU profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents Juris Binde, LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis, AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, LU profesore, LU rektora vietniece digitālās sabiedrības jautājumos, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Āris Dzervāns, SIA “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiljevs, LU profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Gundars Bērziņš, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, Banku augstskolas rektora p.i. Andris Nātriņš, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile.
Konferenču cikla “Digitālā Latvija| Iespējas un izaicinājumi” trešā konference iecerēta oktobra beigās.
Konferences video ieraksts, kā arī prezentācijas skatāmas portālā digiTuvi.lv.
