1. jūlijā Pārresoru koordinācijas centrs un Ministru prezidenta padomnieks Demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks piedalījās Valsts prezidenta Egila Levita un nodibinājuma “Centrs Dardedze” darba tikšanās, lai kopīgi diskutētu par izaicinājumiem un nepieciešamiem sistēmiskiem uzlabojumiem Latvijas bērnu labklājības un tiesību aizsardzības jomā.
Diskusijas dalībnieki uzrunāja nepieciešamību paplašināt bērnu labklājības sistēmas tvērumu, papildus bērnu tiesību aizsardzībai attīstot arī ģimeņu atbalsta un bērnu attīstības konceptuālo pieeju vienotās bērnu labklājības sistēmas ietvarā. Šīs izmaiņas ir pamats, lai nākotnē samazinātu nabadzības riskam pakļauto bērnu skaitu un nabadzības atražošanos no paaudzes paaudzē un stiprinātu cilvēkkapitālu ar ikkatra bērna individuālās izaugsmes iespējām, profesionāli pārvaldot un mazinot dažādos izaugsmes riskus, ne tikai strādājot ar to radītajām sekām. Valsts prezidents E. Levits no savas puses akcentēja nepieciešamību panākt risinājumu visu iesaistīto nozaru horizontālajai sadarbībai un uzsvēra, ka plāno pievērst Ministru kabineta uzmanību bērnu tiesību aizsardzības un labklājības jomai.
Vienlaikus tikšanās dalībnieki pārrunāja Latvijas iespējas kā pirmajai no Baltijas valstīm iesaistīties ANO dibinātajā kustībā vardarbības pret bērniem novēršanai “Ceļa meklētāji”, kuras mērķis ir celt sabiedrības izpratni un dalībvalstīs sekmēt zināšanās balstītas vardarbības prevencijas ceļa kartes izstrādi un ieviešanu, sniedzot praktisku pieredzi aktivitāšu organizēšanā.
Bērnu labklājības sistēmas tvēruma paplašināšanu paredz arī Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam un tā prioritāte “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki”. Vardarbības pret bērniem novēršana NAP2027 skatīta caur bērnu attīstības konceptuālo pieeju: sistēmas izveidi bērnu attīstību kavējošu šķēršļu/risku savlaicīgai identificēšanai; agrīnu intervenci, lai novērstu bērnu attīstību kavējošos šķēršļus; uzraudzību un novērtēšanu, lai izvērtētu rezultātus un noteiktu efektīvākās darbības bērnu attīstību kavējošu šķēršļu novēršanai.
No valsts puses šobrīd notiek darbs pie pārdomātas, īstenojamās politikas un resursu ziņā savstarpēji koordinētas un vienotas proaktīvas rīcības programmas veidošanas vairākās jomās – izglītības, veselības, drošības un sociālā politikā. Bērnu attīstības pieejas un preventīvā atbalsta sistēmas iedzīvināšanas stūrakmens ir Pārresoru koordinācijas centra sadarbībā ar ministrijām, pašvaldībām un nevalstisko sektoru virzītais risinājums par Pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienesta/ Ģimenes atbalsta centru izveidi, kura veidošanai konceptuāls atbalsts Ministru kabinetā saņemts jau 2019. gada rudenī. Dienests plānots kā institūcija, kas veiks metodisko darbu bērnu attīstības risku savlaicīgai identificēšanai, sadarbībā ar bērnu politikas jomā strādājošām valsts institūcijām, nevalstisko sektoru un zinātniekiem adaptēs inovatīvus, pierādījumos balstītu intervences pakalpojumus attīstības risku novēršanai un sadarbībā ar pašvaldībām nodrošinās vienlīdzīgu atbalsta pakalpojumu pieejamību bērniem, viņu vecākiem, pedagogiem visā Latvijā.
Arī Eiropas Komisija atbalsta bērnu nabadzības risku mazināšanu, un tā ir noteikta kā viena no tās darbības prioritātēm, kuras īstenošanai tiks paredzētas Eiropas Sociālā fonda investīcijas nākamajā daudzgadu plānošanas periodā.
Valsts prezidenta kancelejas foto
