Digitālā Latvija - ārkārtējās situācijas laika izaicinājumi un iespējas

Konferences “Digitālie pakalpojumi inovatīvā vidē” referenti, dalībnieki sniedz atbildes uz trijiem aktuāliem jautājumiem.

1. Kā jūs vērtējat uzņēmumu, valsts pārvaldes iestāžu, augstskolu un dažādu citu institūciju, Latvijas digitālo briedumu šajā ārkārtas situācijā, pārsvarā strādājot attālināti?

2. Kāda ir jūsu pieredze un viedoklis par digitālo risinājumu un rīku pieejamību un efektivitāti attālināta darba veikšanā? Vai attālinātajā darba procesā ir arī jaušamas kādas mentālas vai tehniskas izmaiņas un problēmas?

3. Kādi, jūsuprāt, ir digitālās transformācijas procesa galvenie izaicinājumi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un institūciju darbības ilgtspējīgai nodrošināšanai?

Juris Binde, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, Vidzemes Augstskolas profesors

1. Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības jeb tā saucamajā DESI indeksā Latvijas valsts pārvaldes institūciju e-pakalpojumi un saziņa ar iedzīvotājiem jau pirms Covid-19 ārkārtas situācijas bija novērtēti ļoti augstu. Daudz zemāk šajā indeksā tika vērtēta mūsu uzņēmumu spēja izmantot digitālās tehnoloģijas savā darbībā. Tā kā digitālais briedums dažādiem uzņēmumiem un organizācijām ir atšķirīgs, arī pāreja uz attālinātu darbu dažās notiek ātrāk, dažās lēnāk, bet tā notiek.

2. Digitālie rīki un tehnoloģijas ir gana pieejamas. Protams, ir uzņēmumi, kuriem nodrošinājums ir labāks – ar kvalitatīvu iekārtas kameru un sanāksmes attēlu videokonference būs patīkamāka, bet tās ir risināmas nianses.

Svarīgi ir arī tas, ka Latvijā ir ļoti laba IKT sakaru infrastruktūra, tāpēc gan attālināts darbs, gan mācības tik plašā mērogā vispār ir iespējamas. Pēc SPRK jaunākajiem datiem Latvijā vidēji viens lietotājs mēnesī izmanto 17 GB mobilo datu apjoma, LMT tīklā – pat 22 GB mēnesī. Mūsu tīkls ir plānots un būvēts lielām slodzēm un tiek galā ar patēriņa pieaugumu arī ārkārtas situācijas laikā. Daudzas Eiropas valstis šāda līmeņa attālinātu saziņu vispār nespēj nodrošināt.

Runājot par mentālo gatavību pāriet uz visaptverošu attālinātu darbu, te vērojams zināms paradokss. Pirms krīzes bērni pat skolā starpbrīžos lielākoties sazinājās, izmantojot dažādus digitālos viedrīkus. Tagad viņi ir noilgojušies pēc fiziskas saskarsmes ar saviem klases biedriem. Arī daudzi darbinieki labprāt gribētu nākt uz darbu, jo galu galā mēdz teikt, ka “cilvēks ir sabiedrisks dzīvnieks”, tāpēc klātienes faktors ir ārkārtīgi nozīmīgs.

3. Visas mācības, kas ārkārtas situācijas laikā iegūtas, mums ir nepieciešamas – gan pozitīvās, gan arī negatīvās. Es ieteiktu visām institūcijām un uzņēmumiem rakstīt šīs krīzes dienasgrāmatu, jo pēc ārkārtas situācijas beigām tas būs izcili vērtīgs materiāls, uz kura pamata varēs izstrādāt pilnīgi reālus krīzes vadības, krīzes pārvarēšanas plānus, kas varētu noderēt arī nākotnē.

Viena lieta ir mēģināt sagatavot krīzes vadības plānu tīri teorētiskā formātā. Savukārt, ja mums ir praktiska pieredze un mēs zinām, ka konkrētā situācijā mēs rīkojāmies šādi, un tas bija pareizi, vai tieši pretēji – mēs rīkojāmies šādi, un tas bija nepareizi, tad tas dod iespēju izveidot krīzes vadības plānus jau tiešām praktiski lietojamus, nevis tikai ķeksīša pēc. Uzskatāms piemērs ir kaut vai aviācijas nozare. Tam, ka faktiski visi noteikumi aviācijā ir rakstīti ar asinīm, ir traģisks piesitiens, bet pēc katras avārijas ir arī izdarīti secinājumi nākotnei, lai šādas kļūdas nepieļautu, un tas tiek fiksēts gan procesu pilnveidošanā, gan normatīvajos aktos.

Laimdota Straujuma, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle

1. Latvijā sabiedriskais sektors ir sagatavots darbam attālināti un var tam ātri piemēroties. To rāda arī 2019. gada Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI). Kopumā  Latvija ir  17. vietā starp ES valstīm. Dažādās DESI sastāvdaļās rezultāti atšķiras. Tiešsaistē sniegto publisko pakalpojumu rādītājos Latvija ir 7. vietā ES. Protams, vēl ir ko darīt, lai iedzīvotājiem pakalpojumi būtu pieejami ērtāk, ātrāk, drošāk un ar zemākām izmaksām nekā tagad.

DESI indeksā pēc digitālo tehnoloģiju un E-komercijas  integrācijas uzņēmumos Latvija ieņem 24. vietu, un šis rādītājs ir krietni zemāks par ES vidējo līmeni. Lai arī digitālie risinājumi ir pieejami, dati liecina, ka uzņēmēju vidū tie netiek izmantoti pilnībā. Esošā krīze mudinās uzņēmējus vēl vairāk domāt ne tikai par tiešsaistes rīkiem, kas nodrošina strādāšanu ārpus biroja, bet arī par jaunāko tehnoloģiju ieviešanu un to  efektivitāti.

2. Kopumā valstī digitālie risinājumi ir pieejami, bet visi digitālie risinājumi prasa jaunas zināšanas un iekšējo procesu sakārtošanu, daudz strukturētāku valsts pārvaldes,  biznesa un pakalpojumu sniedzēju darba organizāciju.

3. Daudz plašāk ieviešot risinājumus, kas balstās uz jaunajām tehnoloģijām, attālinātu darbu, E-komerciju, būtiski būs  komerciālās informācijas un datu drošības jautājumi. Valsts pārvaldei jāpārskata, vai ir sakārtots normatīvais regulējums darbam drošā un tiesiskā  E-vidē.

Biznesam būtisks izaicinājums būs iespēja piesaistīt kvalificētus darbiniekus. Īpaši svarīgi tas būs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām būtu lietderīgi paplašināt daļēji apmaksātas E-prasmju un E-tehnoloģiju  programmas mazajam biznesam.

Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis

1. Valsts pārvaldes, augstskolu un citu valsts iestāžu spēja ātri pārslēgties uz digitālo komunikāciju ir ļoti apsveicama. Uzskatu, ka šī tendence arī turpināsies nākotnē, ļaujot padarīt mūsu kopējo darbu efektīvāku gan pārvaldes iekšējo procesu organizēšanā, gan arī komunikācijā ar sabiedrību. Šīs process arī liecina, par ilglaicīgu labo sagatavotību strādāt digitālajā vidē, un galvenais iemesls šo rīku salīdzinoši mazam pielietojumam bija pieradums un neuzdrošināšanās tos uzsākt lietot, nevis neprasme vai rīku nepieejamība.

2. Ar prieku jāsecina, ka dažādie pieejamie risinājumi tiešām strādā labi un ir salīdzinoši viegli integrējami ikdienas darba procesā, pat neskatoties uz to daudzskaitlību un apstākli, ka gandrīz katra organizācija izmanto kādu no populārākajiem komunikācijas līdzekļiem, to darbības principi ir līdzīgi, līdz ar to viegli saprotami un lietojami. Kā galveno izaicinājumu, strādājot attālināti, var minēt pašmotivācijas, pašorganizācijas prasmes, kā arī augstu individuālo kompetences līmeni. Šādas prasmes darbā attālināti ir daudz vairāk nepieciešamas, nekā strādājot birojā.

3. Digitālos risinājumus nevajadzētu uztvert kā vienreizēju, konkrētas problēmas risināšanas rīku, bet gan digitalizācijai pieiet sistemātiski kā produktivitātes risinājumiem, rīkiem ilgtermiņa konkurētspējas nodrošināšanai. ES un Latvijas lielākā problēma saistībā ar digitalizāciju ir ievērojamā atpalicība no ASV un arī Ķīnas vadošajiem uzņēmumiem pārdošanas, ražošanas, dažādu procesu digitalizācijā, automatizācijā un sarežģītu datu modeļu izmantošanā biznesa lēmumu pieņemšanā. Pieļauju, ka šī krīze piespiedīs ES un Latviju, aktīvi izmantot dažādās valsts atbalsta formas šīs atpalicības novēršanā, izmantojot tieši digitalizāciju kā atbalsta mehānismu uzņēmumiem. Mēs, protams, varam atbalstīt investīcijas būvniecībā un ražošanā, tomēr, iespējams, atbalsts uzņēmumu procesu digitalizācijā sniegtu lielāku atdevi no ieguldījumiem ilgtermiņā.

Jānis Dombrava, 13. Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas priekšsēdētājs

1. Uzskatu, ka kopumā Latvija ir daudzus soļus priekšā citām pasaules valstīm, jo arī sabiedrība ir pieradusi izmantot digitālos pakalpojumus. Šobrīd digitalizācija notiek nebijušos tempos. Arī vecākā un vidējā paaudze ir spiesta izmantot digitālos rīkus. Viņi ļoti ātri apgūst tos un pierod pie tiem.

Attiecībā uz valsts iestāžu gatavību ārkārtas situācijā nodrošināt attālinātus pakalpojumus bija ļoti atkarīgs no darba, kas bija ieguldīts iepriekšējos gados. Virkne ministriju jau nākamajā dienā varēja visus pakalpojumus nodrošināt attālināti, bet ir ministrijas, kuru padotības iestādes joprojām spiež savus darbiniekus ierasties darbavietā, lai tie veiktu telefonzvanus klientiem, jo nespēj nodrošināt drošu, attālināto piekļuvi darba serveriem. Lai šo problēmu risinātu Saeimas sēdē panācām, ka likumā tiek nostiprināts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija būs atbildīgā ministrija par droša, attālinātā darba nodrošināšanu valsts pārvaldē.

Attiecībā uz uzņēmumiem, skolām un citām institūcijām daudz ir atkarīgs no iesaistīto cilvēku izpratnes par digitālajām tehnoloģijām un spēju strādāt radoši jaunajos apstākļos. Es teiktu, ka katrs gadījums ir individuāls.

2. Es uzsvērtu trīs galvenās problēmas: 1) iestāžu vadītāju vai darba devēju nekompetence IKT jautājumos; 2) nespēja uzticēties darbiniekiem; 3) problēmas darbiniekiem mājās nodrošināt labus apstākļus darba veikšanai (piemēram, paralēli darbam ir jāpalīdz skolēnam mācīties; nav atsevišķa darba telpa; nav pieejams internets mājās). Visnopietnākās problēmas, manuprāt, ir tās, kas ir saistītas ar kompetenci un uzticēšanos. Materiālās problēmas var atrisināt vienā dienā. Bet minētajām problēmām ir nepieciešams ilgāks laiks.

3. Domāju, ka valstij būtu jāveicina digitālā transformācija, lai iespējami daudz esošo uzņēmumu kļūtu digitāli. Lai rastos iespējami daudz jaunu uzņēmumu, kuri aizpilda brīvās nišas. Lai tas notiktu, būtu nepieciešami ātrie kursi uzņēmējiem – kā transformēt uzņēmumu, lai tas varētu darboties digitālajā vidē. Tāpat būtu nepieciešama brīvi pieejama valsts grantu programma, kura būtu paredzēta esošo uzņēmumu digitalizācijai un jaunu digitālo uzņēmumu attīstībai. Latvijai būtu iespējams strauji pārvarēt krīzi, strauji attīstot digitālo ekonomiku.

Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētājs

1. Domāju, ka šis ir brīdis, kad mēs pārbaudām savu spēju būt vienota sabiedrība. Cik toleranti pret saviem līdzcilvēkiem, cik pacietīgi un izturēti būsim. Tas ietver sevī spēju ikvienam saprast, ka valstij ir jāspēj ar mūsu katra nodokļos samaksāto naudu, tātad katra no mums personīgi, atbalstīt gan darba devējus, gan arī darba ņēmējus. Apjēgt, ka nav īstais brīdis dalīt cilvēkus labajos, lielajos nodokļu maksātājos un mazajos. Tāpat šis ir brīdis nebīties no tiem mūsu tautiešiem, kas repatriējas no vīrusa vairāk skartajām zemēm. Gribētu domāt, ka šobrīd mēs spējam būt pilsoniska vienota sabiedrība un šo spēju saglabāsim arī pēc vīrusa aiziešanas.

2. Redzu, ka digitālo risinājumu rīku ir daudz. Tie ir brīvi pieejami un viegli apgūstami, pat ja agrāk tos ir nācies izmantot krietni mazāk. Arī digitālā infrastruktūra Latvijā ir adekvāta un gatava relatīvi vienkārši tikt galā ar pieaugošo noslogojumu.

Andris Nātriņš, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis, Banku augstskolas prorektors pētniecības un attīstības jautājumos

1. Šajā pašizolācijas laikā apspriežot ar uzņēmumu padomju locekļiem raksturīgākās šā laika iezīmes Latvijas lielo uzņēmumu un investīciju kompāniju vidē, bija diezgan liela vienprātības par to, ka Covid-19 ir efektīvs digitālās transformācijas pārmaiņu aģents un ka varētu sagaidīt strauju dinamiku ievērojami augstāka digitālā brieduma līmeņa veidošanās procesā mūsu valsts korporatīvajā vidē. Izrādās, ka ļoti liels biroja procesu īpatsvars ir ātri transformējams digitālā formātā, sapulces, protams, ir noturamas attālināti. Nešaubos, ka, ņemot vērā šīs ārkārtas situācijas pieredzi, tur, kur vēl nebija iedibinājusies e-identifikācijas rīku izmantošanas prakse vai e-identifikācija iekšējā uzņēmumu birokrātijā, tas tiks ļoti straujos tempos ieviests.

2. Kopumā Latvijas ļaudis mēdz raksturot kā intravertus. Mana sajūta ir, ka tas lielā mērā tā arī ir.  Attālinātā darba risinājumi tiek samērā ātri un viegli adaptēti. Šobrīd laimīgā kārtā ir gana daudz viegli pielāgojamu konferenču risinājumu, tāpat arī citu mākoņtehnoloģiju risinājumu, ko uzņēmumu IT speciālisti var ātri attālināti iemācīt lietot viduvējam digitālo tehnoloģiju pārzinātājam. Man labāk zināmajā akadēmiskajā jomā tā vispār nav problēma, jo arī līdz šai Covid-19 krīzei tika izmantoti attālināto lekciju rīki, semināri, partneraugstskolu pārstāvji piedalījās noslēguma darbu aizstāvēšanā, citu valstu zinātnieki attālināti piedalījās zinātniskajās konferencēs utt. Šādos nosacījumos likumsakarīgi rodas cits jautājums – vai, piemēram, akadēmiskos procesus vajadzētu pilnībā pārcelt e-vidē? Šajā ziņā akadēmisko kolēģu viedoklis ir, ka tiešajam studiju procesam ir ne tikai savas šarms, bet arī sava niša, ko nevajadzētu censties aizstāt ar attālinātām studijām. Zoom lekcijās ir sava neierasta atgriezeniskās saiknes specifika, ko sajūt strādājot ar grupām, kurās studentu skaits ir 10 – 30 studentu. Tomēr attālinātais elements studijās visdrīzāk iegūs lielāku nozīmi un nostiprinās pozīciju, sniedzot iespēju padarīt studijas efektīvākas un kvalitatīvākas. Tāpat arī e-studijas pēc šīs krīzes būs daudziem apsverama alternatīva un iespējas Latvijas augstskolām konkurēt globālajā tirgū.

3. Industriju digitalizācijas iespējas ir atšķirīgas. Ar izaicinājumiem var nākties saskarties gan uzņēmumiem uz “digitalizācijas viļņa”, gan tādiem, kuri šajā procesā līdz šim ir bijuši iedzinēju lomā. Šie izaicinājumi tiešā veidā ir attiecināmi uz ilgtspējas aspektu. Piemēram, tehnoloģiskie jaunuzņēmumi, kuri līdz šim ir sacentušies par globālo investoru interesi, var piedzīvot biznesa modeļa dzīvotspējas pārbaudījumu. Iespējams, ka nāksies pārskatīt jaunuzņēmumu ekosistēmu vides veidošanas pieejas un principus.

Krīze vienmēr ir arī iespēja – ieraudzīt un atbrīvoties no balasta, “ar godu” pabeigt un neturpināt to, kas jau tāpat bija nolemts nīkuļošanai. Tas pilnā mērā attiecas uz digitālās transformācijas procesiem. Ceru, ka viena tendence, kas sevi labi apliecināja ārkārtas situācijas laikā – ātrs un vienkāršots lēmuma pieņemšanas process, vienlaikus arvien vairāk un plašāk balstīts uz digitālo tehnoloģiju iespējām, tostarp datu analītiku un mašīnmācīšanās tehnoloģijām, kļūs par ikdienišķu, pašsaprotamu lietu kārtību.

Pēteris Strautiņš, Luminor Bank ekonomists

1. Digitalizācija nav gluži manas kompetences joma, bet ir sajūta, ka Latvijā gan sabiedriskais, gan privātais sektors ir ļoti labi sagatavots darbam attālināti. Panākumus nosaka vairāki faktori:

• jaudīgie datu pārraides tīkli Latvijā, gan fiksētie, gan mobilie,
• plašais valsts pārvaldes attālināti sniegto pakalpojumu klāsts,
• augstais digitālo pakalpojumu attīstības līmenis komercbankās un citās ekonomikas nozarēs,
• attīstītā programmēšanas nozare, kas sniedz iespēju ātri radīt un piemērot dažādus risinājumus.

2. Mana pieredze ir visumā labvēlīga. Izmantoju dažādas platformas attālinātai saziņai, gan ļoti populāro “Zoom”, gan “Microsoft Teams”, gan “Cisco Webex”. Tie ir vizuāli atšķirīgi, bet ar līdzīgām funkcijām, savu darbiņu paveic. Sarunām divatā arī “WhatsApp” un “Messanger”.

Taču nav šaubu, ka attālinātai saziņai ir arī trūkumi. Tehniskas ķibeles notiek. Šādā saziņā informācijas apmaiņa ir relatīvi ierobežota, pazūd jēgas nianses, ko klātienē ļauj uztvert ķermeņa valoda, balss nianses. Jo lielāks cilvēku skaits ir iesaistīts sarunā, jo kļūst grūtāk. Ilgstoši strādājot attālināti, var vājināties arī komandas gars.

3. Lai šie risinājumi darbotos vēl labāk, Latvijai vienkārši ir jāturpina darīt to, kas labi izdevies līdz šim – turpināt palielināt datu pārraides jaudas, attīstīt jau diezgan labos digitālos pakalpojumus. Es nedomāju, ka šajā procesā ir kaut kādi milzīgi izaicinājumi, jo procesi labi darbojas jau šobrīd. Taču nedomāju, ka attālinātā saziņa jebkad pilnībā spēs aizstāt klātbūtni. Digitālā transformācija nekad nevarēs pilnībā pārvarēt ekonomisko krīzi. Ir daudzi procesi, kuros ir nepieciešama cilvēku klātbūtne, tā ir pati procesa būtība, pirmkārt jau tūrisma nozarē. Arī preču ražošana nekad nevarēs būt pilnībā digitāla. Krīzi ir iespējams pārvarēt, tikai uzvarot vīrusu. Digitālie risinājumi ir tikai sāpju mazināšanas līdzeklis.

Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks

1. Vīrusa krīze likusi teju visām Eiropas valstīm un sabiedrībām pāriet uz attālināto darbu, mācībām un pakalpojumiem, pat tādā jomās, kurās līdz šim digitalizācija bija grūti iedomājama. Krīze parāda, ka tām valstīm, kuras tālredzīgi ieguldījušas digitālajā infrastruktūrā, pakalpojumu attīstībā un prasmēs, veicas vieglāk un labāk.

Latvija ir starp Eiropas digitālajiem līderiem infrastruktūras un pakalpojumu jomās, turpretim digitālo iemaņu ziņā vēl daudz darba priekšā. Arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vēl daudz jāstrādā, lai pilnvērtīgi izmantotu digitālā tirgus priekšrocības.

Kopumā Latvija itin labi tiek galā ar krīzes laika izaicinājumiem, bet skaudri izgaismojas arī trūkumi, piemēram, viedierīču trūkums mazāk turīgām ģimenēm.

2. Mums visiem nākas daudz mācīties un rekordtempā apgūt jaunas prasmes. Bet nav citas iespējas. “Iemācies vai mirsti (do or die).”

Lielākoties Eiropā darbinieki izmanto ASV izstrādātas tehnoloģijas un lietotnes. Piemēram, “Zoom”, ko daudzi izmanto, lai strādātu attālināti, tagad ir 42 miljardus vērta kompānija.

Svarīgi apzināties “stratēģiskās autonomijas” priekšrocības un strādāt, lai vairotu Eiropas Savienības spēju sevi apgādāt ar rīkiem un risinājumiem neatkarīgi no citu reģionu sasniegumiem.

Šajā jomā interesantu, neatkarīgu ceļu iet Ķīna. Protams, Eiropā ir nesalīdzināmi augstāks standarts datu aizsardzībā un privātuma respektēšanā, bet Ķīna izveidojusi milzīgu iekšējo tirgu un neielaiž tajā konkurentus, vienlaikus aktīvi pērkot stratēģiskos aktīvus citās valstīs.

Par efektivitāti runājot, vairāki pētījumi un prakse rāda, ka digitalizācija un attālinātais darbs var palielināt darbinieku produktivitāti, ja tiek izstrādāta un ieviesta atbilstoša kontroles un motivācijas sistēma. Saprotams, slikti motivētiem vai ar vājām prasmēm apveltītiem darbiniekiem attālinātais darbs var negatīvi ietekmēt sniegumu un ražīgumu.

3. Lielākais izaicinājums ir laikmetam atbilstošu un elastīgu digitālo sistēmu veidošana. Piemēram, ja Latvijā būtu izveidota darbotiesspējīga un moderna e-Veselība, tā palīdzētu gan taupīt resursus, gan uzlabot datos balstītu lēmumu pieņemšanu, gan palīdzētu pacientiem vīrusa epidēmijas laikā. Šobrīd ir jāizstrādā “ad hoc” lietotnes (piemēram, koronavīrusa nēsātāju izsekošanas lietotne) un risinājumi, jo 15 gadus veidotā dārgā, par ES naudu, sistēma ir morāli un fiziski novecojusi.

Edmunds Beļskis, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs valdes priekšsēdētājs

1. Šobrīd pāreja uz digitālo formu notiek tik strauji kā vēl nekad. Tas, ko  iedzīvotāji un uzņēmumi iepriekš nevarēja digitalizēt dažādu iemeslu dēļ, tagad tiek pārnests uz e-vidi teju vienas nakts laikā. Ārkārtējā situācija to paģēr drošības apsvērumu dēļ, tomēr patiesībā ikviens godīgi var atzīt – elektroniski ir gan ērti, gan ātri, gan lētāk nekā tās pašas darbības analogā vidē. Ērtums un izmaksas ir gan privātpersonas, gan iestādes vai komersanta ieguvums, ko var izmērīt gan skaitļos, gan dzīves, gan klientu un iedzīvotāju apkalpošanas kvalitātē.

Vērtējot digitālo briedumu, jāuzsver, ka tāpat kā visos procesos, arī digitalizācijā briedumu konkrētajā brīdī nosaka iepriekš veiktie priekšdarbi. Grūti būtu atrast iestādes vai organizācijas, kas nav domājušas un, kaut lēnām, bet virzījušās e-vides virzienā. Vieni to darījuši lieliem soļiem un izstrādājot vērienīgas stratēģijas, citi lēnāk un piesardzīgāk, eksperimentējot, vērtējot ieguvumus, apzinot riskus un analizējot atdevi. Katram sava digitālā stratēģija.

Pasaules pieredze gan rāda, ka mūsdienās vairs nevaram runāt par digitālās attīstības stratēģiju, kā par kaut ko atstatu no uzņēmuma vai iestādes  ikdienas rīcības un stratēģijas esošu. Digitālais ir jaunais reālais. Tāpēc jo īpaši priecē tas, ka kopš ārkārtas situācijas sākšanās teju ik dienu ir bijuši jauni paziņojumi par kādu procesu, kas atdzimis e-vidē, vai jaunu e-pakalpojumu. Milzu soli spērušas gan izglītības iestādes, gan valsts pārvalde.

eParaksts jau šogad tiks izmantots gan maģistra darbu parakstīšanai, gan pieteikumu iesniegšanai augstskolās. Pērn tā palika kā otrā izvēle un reflektanti mēroja ceļu uz Rīgu, lai klātienē iesniegtu dokumentus. Paplašinās arī eParaksta pielietojumi pietiekami pragmatiskās situācijās – līgumu slēgšana ar sadzīves pakalpojumu sniedzējiem, juridisko pakalpojumu saņemšana, kā arī virtuālā notāra apmeklēšana. Kamēr vieni sper pirmos soļus, citi jau lēcienā pārnes savus biroja daba galdus uz viedtālruņiem, jo šobrīd vairākās informācijas sistēmās tiek integrēta eParaksts mobile funkcionalitāte, kas ļaus piekļūt organizācijas sistēmām un parakstīt dokumentus jebkur, kur vien ir darbinieks un viņa viedtālrunis.

2. Latvijas Valsts radio un televīzijas centram vārds “kritisks” nav svešs, jo lielākā daļa no pakalpojumiem, kurus sniedzam, ir saistīti ar kritisko infrastruktūru. Lielākā daļa infrastruktūras ir veidota tā, lai būtu primārais balsts tieši krīzes situācijās, tādās kā šī. Lai gan liela daļa LVRTC darbinieku ir piedzīvojuši deviņdesmito gadu sākumu, kad Televīzijas torni sargāja drosmīgie barikāžu dalībnieki, jāatzīst, ka šī drošības krīze emocionālā plānā gan darbiniekiem, gan vadītājiem ir kas jauns. Tā prasa spēju pieņemt gan sociāli atbildīgus lēmumus, gan pietiekami drosmīgu rīcību, lai krīze neapturētu uzņēmuma darbību.

Teju vienas dienas laikā nodrošinājām, ka lielākā daļa darbinieku pārceļas uz saviem mājas birojiem. Darbiniekiem tika izveidotas piekļuves un nodrošināti trūkstošie rīki tik ātri, ka varam ar pilnu atbildību teikt – darbs ne uz mirkli nav apstājies. Man pašam, atrodoties darba vietā, ir teju sirreāla sajūta, kad biroja galdi ir tukši, bet tai pat laikā telefona un e-pasta skaņas signāli ziņo par darbu, kas ne brīdi nav pieklusis, gluži otrādāk – kļuvis vēl intensīvāks un dinamiskāks. Centieni ir kļuvuši koncentrētāki, sarunas un jautājumi precīzāki un organizētāki, jo attālinātā darbā ir svarīgi nepārprast informāciju, ko citkārt būtu nolasījuši no acu skatiena vien. Attālinātais darbs nav jauns fenomens, par to tiek runāts gadiem un daudzviet tas gadiem jau ir praktizēts, kā arī jokots par to, kā vadītāji domās redz attālināta darba veicējus guļam uz dīvāniem televizora ekrānu priekšā.

Domāju, ka šobrīd, pēc astoņām nedēļām pilnīgi citā darba režīmā, arī iestāžu un organizāciju vadītāji ir pārliecinājušies par to, ka efektīva komanda var strādāt jebkuros apstākļos, ja vien tehnoloģijas to atbalsta. Arī darbinieki ir sapratuši, kā efektīvi plānot darbu, atraduši savai mentalitātei, darba stilam un sasniedzamajiem mērķiem atbilstošu pieeju.

3. Digitālā transformācija nav ceļojums, kuram gatavojamies, bet gan ikdiena, kurā esam! Spēja plānot, analizēt, operatīvi pieņemt lēmumus un rīkoties digitālajā vidē gan ārkārtas situācijā, gan pirms un pēc tās, būs digitāli stipro priekšrocība. Latvija jau ir pierādījusi e-vides briedumu, šobrīd ir būtiski noslīpēt gan ticību, ka varam vēl vairāk, gan rīkus un elektroniskos procesus, kurus varam izmantot vēl efektīvāk un plašāk.

Mēs redzam, ka organizācijas veic lielus ieguldījumus gan mākoņtehnoloģiju, gan citu tehnoloģiju ieviešanā, tomēr nereti organizācijas pašas atzīst, ka vēlamais rezultāts nav sasniegts un uzlabojumu nejūt ne pati organizācija, ne tās klienti.  Iepriekš iemesls tam visbiežāk bija tas, ka vecos procesus ielika jaunā tehnoloģijā, kur tos nebija iespējams īstenot efektīvāk. Nu redzam citu problēmu – jaunajos procesos nepietiekami tiek izmantotas lielu pievienoto vērtību nesošas tehnoloģijas – mākslīgais intelekts, atvērtie dati un datu atkalizmantošana. Tāpat redzam, ka centienos digitalizēties, nereti organizācijas piemirst drošības aspektus, izvēlas kompromisu.

Te būtu jāatceras, ka digitālajā vidē apdraudējumu nereti ir vēl vairāk kā analogajā. Ja gribam pasargāt sevi un savus klientus ne tikai no kiberuzbrukumiem, bet kaut vai no juridiskiem kāzusiem, kas varētu rasties risinot strīdus par darījumiem, kas veikti neizmantojot drošus identitātes apliecināšanas vai parakstīšanas rīkus, tad drošība nedrīkst būt otrā izvēle!

Protams redzam, ka kibernoziedznieki nesnauž un seko saviem potenciālajiem upuriem tur, kur šobrīd, #paliecmājās laikā, pulcējas liela daļa cilvēku – sociālajos tīklos, dažādās digitālajās platformās, lietotnēs. Ir skaidrs, ka digitālās transformācijas ceļš uzņēmumam vai iestādei nav jāveic vienatnē, jo reti kurai organizācijai ir visaptveroša kompetence gan izprast tehnoloģiju pusi, gan lietotāju pieredzi, gan juridiskos aspektus, kas var ietekmēt konkrētā procesa digitalizāciju. Tās visbiežāk ir veiksmīgas partnerības, kurās rodas jaunas digitālās jaudas, kuru jēgpilna izmantošana palīdzēs gan Latvijai, gan pasaulei pārvarēt jauno apstākļu izaicinājumus.

Materiāls tapis

biedrības "Latvijas Formula 2050" sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru