Digitālās ekonomikas attīstībai jārada jauni, inovatīvi augstskolu un industrijas sadarbības risinājumi

Digitālās ekonomikas attīstībai jārada jauni, inovatīvi augstskolu un industrijas sadarbības risinājumi, rīki un platformas – pie šādiem secinājumiem nonāca eksperti Banku augstskolas un AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" 24. martā rīkotajā konferencē “Augstskolu un industriju mijiedarbība – pievienotā vērtība un izaicinājumi digitālajā ekonomikā”.

Diskusijas  Banku augstskolas konferencē dalībnieki spriež par augstskolu un industriju sadarbības izaucinājumiem

Konferences dalībnieki uzrunās, prezentāciju sesijās “Sadarbības vērtība augstskolām ar biznesa vidi” un “Partnerībai pievilcīga augstskola”, kā arī ekspertu diskusijā analizēja gan augstskolu un uzņēmumu sadarbības līdzšinējo pieredzi un labo praksi, ilustrējot to ar uzskatāmiem piemēriem, gan ieskicēja turpmākās sadarbības aprises, veidojot turpmākās sadarbības rīkus un platformas.

Vladislavs Vesperis uzstājas par augstskolu un industriju sadarbību NAP2027 kontekstā

Uzsverot konferences apspriežamā temata aktualitāti, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks, Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis uzsvēra: “Augstskolu un industriju sadarbība, digitālā transformācija ir ietverta četrās no sešām Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam prioritātēs. Prioritāte par zināšanām un prasmēm personības un valsts izaugsmei iezīmē atbalstu zinātnieku dalībai programmā “Apvārsnis”, zinātnes institūciju kapacitātes stiprināšanu prioritārās jomās, digitālās ekselences stratēģijas īstenošanu un investīcijas pētījumu programmās inovācijā, kā arī valsts budžeta finansējuma palielināšanu zinātnei, jo bez stipras zinātnieku kopienas un tās zinātniskās darbības potenciāla nostiprināšanas un attīstības nebūs iespējams būtiski palielināt pētniecību un ieguldījumus zinātnes un uzņēmumu sadarbībā. Ir vajadzīga ciešāka uzņēmumu un universitāšu, pētniecības institūtu sadarbība, lai arī uzņēmumi vairāk novirzītu savus finanšu resursus pētniecībai un attīstībai ar mērķi uzlabot savu konkurētspēju, radīt un laist jaunus inovatīvus produktus tirgū. Plānotais trīs pīlāru finansēšanas modelis ar snieguma un inovācijas stimuliem, kas tiktu ieviests augstākajā izglītībā un zinātnē, arī palīdzētu caur tirgus orientētām pētījumu programmām virzīt gan privāto, gan publisko sektoru kopīgam pētniecības un attīstības darbam.”

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs uzsvēra to, ka šobrīd zinātniskajiem institūtiem Latvijā ir ciešāka sadarbība ar uzņēmumiem nekā augstskolām. Tas atspoguļojas, piemēram, ieguldījumu īpatsvarā un zinātnisko publikāciju (indeksētas Scopus datubāzē) īpatsvarā, kuras ir radītas, sadarbojoties akadēmiskajam sektoram ar industriju, kas ir mazākais starp Baltijas valstīm un ievērojami zem Eiropas Savienības dalībvalstu vidējā līmeņa. Augstskolu atbalsta programmu mērķis ir sekmēt to, lai šādā aspektā uzlabotu situāciju. Augstskolu vērtību industrijām veicinās arī valsts finansēti ieguldījumi, lai būtiski uzlabotu visu līmeņu digitālās prasmes, iesaistot augstskolas.

Artūrs Zeps, Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors, detalizēti analizējot sadarbības modeli ar industriju partneriem veiksmīgai mūsdienīgas augstskolas attīstībai, norādīja, ka liela nozīme ir tam, cik konsekventi pašas augstskolas rada pievilcīgumu un vērtību, darbojoties gan politiku veidošanas, gan uzņēmumu līmenī. Piemēri tam, kā partnerībā ar industrijām veidojas augstāka vērtība ir skatāmi gan Latvijas universitāšu iesaistē digitālās ekosistēmās (ar globālā līmeņa pētniecības organizāciju iesaisti), gan sekmīgās iestrādnēs industriālo doktorantu darbības nodrošināšanā vai sadarbībā ar vadošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem, lielo datu analīzē u.c.

Līga Peiseniece, Banku augstskolas rektore, praktiski ilustrējot, kā veidojas trīskārši ieguvumi augstskolu un industriju partnerībā, akcentējot sabiedrības ieguvumu dimensiju, norādīja uz šā procesa specifisko iedabu aktuālajā digitālās transformācijas ietvarā. L. Peiseniece atzina, ka, vērtējot augstskolu uzdevumus digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021. – 2027. perspektīvā, ir redzama augstskolu īpašā loma un iespējas pildīt tādus uzdevumus kā iestāžu un uzņēmumu e-pakalpojumu veidošana un testēšana, procesu analīze un testēšana, sabiedrības problēmu e-risinājumu veidošana, kā arī saistībā ar šo – ietekmes un peļņas analizēšana un prognozēšana. Lai to sekmīgi īstenotu, ir svarīga digitālo prasmju pastiprināta apguve visās studiju programmās, sadarbības projektu izmantošana, lai attīstītu studentu digitālās prasmes un mūžizglītības projekti digitālo prasmju pilnveidē.

Iveta Mietule, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, raksturoja, kā augstskolas var veiksmīgi veidot platformas sadarbības sekmēšanai starp dažāda mēroga komerciālu interešu virzītiem projektiem un augstskolām, radot ieguvumus visām iesaistītajām pusēm, palielinot potenciālu publiski nozīmīgu izglītības un pētniecības projektu īstenošanā, tostarp apliecinot sadarbības vērtību ar spēcīgiem akadēmiskajiem partneriem. 

Reinis Bērziņš, AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum” valdes priekšsēdētājs, iepazīstināja ar  Altum un Banku augstskolas ciešo un daudzveidīgo sadarbību, īpašu uzmanību veltot apjomīgajam starptautiska mēroga Erasmus + Zināšanu alianses izstrādes projektam KABADA, kuru koordinē Banku augstskola. Šis projekts paredz izstrādāt mākslīgā intelekta tehnoloģijās balstītu risinājumu, kas palīdzēs novērtēt uzņēmējiem biznesa plānu dzīvotspēju.

SEB Banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs norādīja uz pārmaiņām, ko ir radījusi digitālā revolūcija, tostarp – kā tā maina cilvēka lomu modernajā industriālajā vidē. Standartizējamo darbību robotizācija un plaša datu analītika ir tie procesi, kas digitālajā inovācijā piedāvā arvien jaunas iespējas, skaidri demonstrējot, ka to procesu, ko cilvēki var iemācīt darīt robotiem, apgūšana izglītības procesā, strauji zaudē aktualitāti. Taču robota funkciju veidošana un vadīšana, kā arī plaša spektra datu analīzes teoriju un instrumentu apgūšana, un pats galvenais – stratēģiskā līmeņa lēmumu pieņemšana - paliek cilvēku ziņā, un to izpildījums būs arvien lielākā mērā atkarīgs no augstskolās apgūtajām kompetencēm, rodot pareizo līdzsvaru starp zināšanu plašumu un to fundamentalitāti. Ņemot vērā pandēmijas situāciju, ir redzama strauja un neatgriezeniska visaptverošu un mērogojamu digitālo risinājumu ieviešanas perspektīva, kas caurvij visus procesus, un kas nosaka augstskolu lomas palielināšanu atbilstošo kompetenču nodrošināšanā. 

Zanda Arnava, Accenture personāla vadītāja Latvijā, sacīja, ka ir jāņem vērā darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma prognozes 2027. gadam, kas norāda uz augošo darbaspēka pieprasījumu IT nozarē un paredz visaptverošu IT kompetenču pieaugumu praktiski visās jomās un nozarēs. Tāpēc augstskolām un industrijām ir jāveido efektīvāku stratēģisku un ilgtermiņa sadarbību konkrētu rezultātu sasniegšanā, zināšanu un prasmju pārnesē. Augstskolu pusē ir jāpievēršas pieaugušo izglītības piedāvājuma paplašināšanai, zināšanu atjaunošanai un padziļināšanai iegūtajā specialitātē, nodrošinot pārkvalifikācijas iespējas cilvēkiem ar augstāko izglītību u.c. jomās.

Eksperti diskusijā komentēja arī tādus galvenos jautājumus, kā digitālās transformācijas jaunas nišas, priekšrocības un problēmas augstskolu un uzņēmumu sadarbībā, kādas ir šā brīža galvenās digitālās paradigmas, kā veidojas augstskolu digitālā ekosistēma un kā pārorganizēt darbu digitālajā laikmetā.

Banku augstskolas prorektors pētniecības, infrastruktūras un biznesa attīstības jautājumos Andris Nātriņš

Vērtējot konferences nozīmi un iznākumus, tās norises vadītājs, Banku augstskolas prorektors pētniecības, infrastruktūras un biznesa attīstības jautājumos Andris Nātriņš uzsvēra: “Digitalizācija rada iespējas indivīdiem un uzņēmumiem un savukārt šādu iespēju neizmantošana –  draudus izkrist no aprites darba vai biznesa konkurences aspektā. Šāds konteksts veido arvien jaunu saturu digitālajai transformācijai kā procesam un stratēģiskam uzdevumam, uzsverot augstskolu lomu. Tā izpaužas aktualizētā izglītības nepārtrauktības nodrošināšanā, spējā izprast biznesa un sabiedrības vajadzības, lai veidotu gan atbilstošu un kvalitatīvu izglītības piedāvājumu, gan sinerģiju pētniecībā balstītās izstrādēs. Manuprāt, konference radīja dziļāku izpratni par  augstskolu un industriju mijiedarbības potenciālu un virzieniem, kas ir būtiski arī no jaunu valsts atbalsta programmu īstenošanas un iecerēto augstskolu pārvaldības reformu viedokļa.”

Konferences “Augstskolu un industriju mijiedarbība – pievienotā vērtība un izaicinājumi digitālajā ekonomikā” mērķis bija plašā ekspertu lokā vērtēt augstskolu un industriju mijiedarbību, lai noteiktu priekšnosacījumus un faktorus tādas partnerības veidošanai, kas balstītos uz līdzvērtīgiem un ilgtspējīgiem ieguvumiem.

Īpaša uzmanība tika pievērsta arī digitālās transformācijas pašreizējai dienaskārtībai, jo tajā būtiska nozīme ir tiem augstskolu un industriju partnerības ieguvumiem, kuri ir saistīti ar abu pušu sadarbībā sekmēto digitālo kompetenču pieaugumu un vairot pieredzi, par to, kā ietekmēt digitālajās spējās un digitālajā inovācijā balstītu vērtības pievienošanu.

Konferencē piedalījās Līga Peiseniece, Banku augstskolas rektore, Dmitrijs Stepanovs, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments departamenta direktors, Artūrs Zeps, Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors, Latvijas Universitāšu asociācijas izpilddirektors, Iveta Mietule, Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas rektore, Reinis Bērziņš, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" valdes priekšsēdētājs, Kārlis Danēvičs, AS "SEB banka" valdes loceklis, Zanda Arnava, Accenture personāla daļas vadītāja Latvijā, Vladislavs Vesperis, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks un Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs, Rūta Muktupāvela, Kultūras akadēmijas rektore, Rektoru padomes priekšsēdētāja, Andris Teikmanis, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs, Ģirts Rungainis, investīciju sabiedrības Prudentia partneris, Fredis Bikovs, ABSL Latvia valdes priekšsēdētājs, Mārcis Vilcāns, VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs, Tatjana Volkova, Banku augstskolas profesore, Mārtiņš Bērziņš, Bankas “Citadele" digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs, Edmunds Beļskis, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs un Andris Nātriņš, Banku augstskolas prorektors pētniecības, infrastruktūras un biznesa attīstības jautājumos.

Konferences norises ieraksts interesentiem ir pieejams LETA arhīvā https://youtu.be/a35Csv5KGNM

 

Informācija tapusi sadarbībā ar Banku Augstskolu