Ļoti būtiska ir starpdisciplināra sadarbība, kas ļautu gan IKT nozares, gan industriju ekspertiem iespējami īsā laikā radīt inovatīvus risinājumus, rīkus un platformas, kā arī sagatavot šīm pārmaiņām sabiedrību kopumā - par to vienisprātis bija biedrības “Latvijas Formula 2050” sadarbībā ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, Pārresoru koordinācijas centru, Latvijas Universitāti, Ekonomikas ministriju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” 4. decembrī attālināti rīkotā tematiskā cikla “Digitālā Latvija – iespējas un izaicinājumi” trešās konferences “Kā veicināt digitālās uzņēmējdarbības un cilvēkresursu potenciāla pilnveidi un attīstību” dalībnieki.
Konferencē eksperti apsprieda katrā tautsaimniecības nozarē nepieciešamo speciālistu IKT prasmju pilnveidi un attīstību digitālās transformācijas laikā, analizēja uzņēmumu veiksmīgas digitālās transformācijas nosacījumus, kā arī būtiskākos bremzējošos faktorus un šķēršļus. Paneļdiskusijās “IKT prasmes un izglītība” un “Uzņēmējdarbības digitalizācija” tika vērtēta gan labā prakse un sasniegumi digitalizācijas jomā, gan izteikti priekšlikumi digitālās transformācijas tempu paātrināšanai un efektivitātes uzlabošanai.
Eksperti uzsvēra, ka teju katrā tautsaimniecības nozarē digitālās transformācijas centieni šogad bijuši mērķtiecīgi un izlēmīgi, tomēr ir svarīgi apzināties, ka transformācijas process sevī ietver ne tikai biznesa procesu digitalizāciju, bet arī iedzīvotāju e-prasmju uzlabošanu, kas nodrošinātu gan to, ka uzņēmumu darbinieki spēj pielāgoties un virzīt pārmaiņas, gan tāpat klientu gatavību visdažādākās mijiedarbības formas – līgumu slēgšanu, pakalpojumu pieteikšanu un saņemšanu, rēķinu apstrādi – organizēt attālināti.
Attēlā: LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis un LMT prezidents Juris Binde
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis konferencē norādīja, ka uzņēmējdarbības vides digitālā transformācija krīzes apstākļos kalpo arī kā iekļaujošs aspekts virknei sabiedrības grupu, kas nevar uzsākt vai turpināt uzņēmējdarbību analogajā vidē: “E-komercija ir daudz plašāk pieejama gan topošajiem uzņēmējiem, kam ir ierobežoti finanšu līdzekļi, gan jaunajiem vecākiem, kuri šobrīd ir kopā ar saviem bērniem strādā savos mājas birojos, gan attālos reģionos dzīvojošiem iedzīvotājiem. Pasaules prakse rāda, ka viens no ierobežojumiem e-komercijas uzsākšanai, ir zināšanu trūkums, turklāt nereti iedzīvotāji nevar uzsākt mācības tieši to pašu iemeslu dēļ, kuru dēļ neuzsāk uzņēmējdarbību – tas ir fiziska distance, ģimenes apstākļi, kas neļauj atrasties ārpus mājas, finanšu resursu trūkums. Mācības e-vide, tāpat kā e-komercija daudzus no šiem aspektiem ļauj novērst.”
Savukārt Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks un Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis uzsvēra, ka izglītība un digitālās prasmes ir iekļautas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam kā ļoti svarīgas, izglītība un zinātne ir vienas no tā prioritātēm. Tas bija jau tobrīd, kad Covid pandēmija nebija vēl sākusies. NAP2027 sadala šīs lietas divos blokos – izglītības sistēmā, kur jāturpina pilnveidot digitālo prasmju apguves programmas visos tās līmeņos. Un - ļoti svarīga ir digitālo prasmju apguve pieaugušo izglītībā.
“Cilvēki papildinātu savas zināšanas, lai iegūtu digitālās prasmes, bet tas nenotiks pats no sevis. Visupirms uzņēmumiem jābūt motivētiem vairāk integrēt digitālās tehnoloģijas savā darbībā. Tas būs dzinējspēks, kas liks darbiniekiem proaktīvi stiprināt savas digitālās prasmes. Valdībai šeit būtu jāspēj gudri "piespēlēt", lai sniegtu uzņēmumiem atbalstu un cilvēkiem iespējas vajadzīgo digitālo prasmju apguvei,” teica V. Vesperis.
Konferencē piedalījās Ieva Ilvesa, Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos, Jānis Upenieks, Ministru prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos, Juris Binde, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, Vidzemes Augstskolas profesors, Edmunds Beļskis, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs, Reinis Znotiņš, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, Maksims Jegorovs, Accenture vadītājs Latvijā, Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks, Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, Artis Grinbergs, Ekonomikas ministra padomnieks ekonomikas jautājumos, Andris K Bērziņš, TechHub Riga vadītājs, Jānis Dombrava, 13. Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas priekšsēdētājs, Vladislavs Vesperis, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks, Ieva Tetere, AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle, Rūta Muktupāvela, Kultūras akadēmijas rektore, Rektoru padomes priekšsēdētāja, Līga Peiseniece, Banku augstskolas rektore, Dainis Bērziņš, RIMI Baltic IT direktors, Gundars Bērziņš, LU profesors, biedrības "Latvijas Formula 2050"valdes loceklis, Andris Nātriņš, Banku augstskolas prorektors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis, Harijs Ozols, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs, Ērika Teirumnieka, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docente, Rēzeknes novada domes Attīstības komitejas priekšsēdētāja vietniece, kā arī vairāki citi valstisko un nevalstisko institūciju pārstāvji.
Konferences ieraksts interesentiem ir pieejams Straume LMT arhīvā.
