Biedrība “Latvijas Formula 2050” sadarbībā ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, Pārresoru koordinācijas centru, Latvijas Universitāti, Ekonomikas ministriju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” 4. decembrī pulksten 12.30 attālināti rīko tematiskā cikla “Digitālā Latvija – iespējas un izaicinājumi” trešo konferenci “Kā veicināt digitālās uzņēmējdarbības un cilvēkresursu potenciāla pilnveidi un attīstību?”, kurā diskutēs par digitālās transformācijas izaicinājumiem.
Konferences norisi interesenti varēs vērot LMT Straume.
Konferences mērķis ir rosināt diskusiju par katrā tautsaimniecības nozarē nepieciešamo speciālistu IKT prasmju attīstību digitālās transformācijas laikā. Paradigmas dinamiskā maiņa prasa IKT prasmes teju kā iedzimtas, tomēr pieredze rāda, ka tieši organizāciju kultūra nosaka vēlmi un spēju nodrošināt digitālās transformācijas tempam atbilstošu darbinieku tālākizglītošanos. Tāpat konferencē eksperti analizēs uzņēmumu sekmīgas digitālās transformācijas priekšnosacījumus, kā arī transformācijas normatīvos un mentālos šķēršļus, vērtējot, vai uzņēmumiem mūsdienās ir digitālais dvīnis vai tomēr digitālā transformācija paredz uzņēmuma kā viena veseluma daudzkanālu attīstību?
Komentējot apspriežamā temata aktualitāti, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, Vidzemes Augstskolas profesors, Juris Binde uzsver: “Covid-19 krīze ir paātrinājusi sabiedrības digitalizāciju. Jaunie apstākļi vienkāršo un transformē ierasto kārtību un procesus, strauji paplašina e-pakalpojumu izmantošanu, paātrina informācijas apriti. Rezultātā Latvijas sabiedrība un ekonomika iegūs jaudīgas prasmes, kas veicinās to konkurētspēju. Šajos apstākļos lielākais izaicinājums ir veidot tādu izglītības sistēmu un atbalstīt tādus sabiedrības institūtus, kas sekmētu iekļaujošu un pastāvīgi izglītojošos sabiedrību, sekojot tehnoloģiju raisītajām pārmaiņām”.
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks akcentē: “Lai arī digitālo prasmju līmenis valsts pārvaldē, uzņēmējdarbībā, akadēmiskajā vidē ir vērtējams kā augstāks par vidējo, tā attīstība ir tieši atkarīga no nepieciešamības šīs prasmes lietot. Ja darba devējam tas nav vajadzīgs, ja uzņēmuma vai institūcijas ikdienas procesi ir veicami pamata digitālo prasmju līmenī, nav pamata gaidīt, ka darbiniekiem būs pašmotivācija paaugstināt šīs prasmes. Šeit ļoti skaidri darbojas “savienoto trauku” princips – ja notiek uzņēmuma digitālā transformācija, tad paaugstinās darbinieku spēja un vajadzība tehnoloģijas izmantot. Tāpēc svarīgi veidot vienotu digitālo prasmju attīstības politiku un nodrošināt ilgtspējīgu finansēšanas mehānismu pieaugušo izglītībai.”
Konferences ievadā dalībniekus uzrunas “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde, Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, Ministru prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos Jānis Upenieks, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja p.i. Andris Kužnieks un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.
Pirmajā konferences daļā – IKT prasmes un izglītība - ar prezentācijām uzstāsies Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš, Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.
Savukārt otrajā daļā – Uzņēmējdarbības digitalizācija savu redzējumu sniegs Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis, Ekonomikas ministra padomnieks ekonomikas jautājumos Artis Grinbergs, "TechHub Riga" vadītājs Andris K. Bērziņš.
Pēc konferences pirmās un otrās daļas sekos diskusija, kurā savu viedokli paudīs –13. Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, Latvijas Universitātes profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Gundars Bērziņš, AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Laimdota Straujuma, Rektoru padomes priekšsēdētāja, Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, AS "RIX Technologies" valdes locekle Inguna Pede, "RIMI Baltic" IT direktors Dainis Bērziņš, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docente, Rēzeknes novada domes Attīstības komitejas priekšsēdētāja vietniece Ērika Teirumnieka, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Harijs Ozols, kā arī vairāku citu valsts un nevalstisko institūciju pārstāvji.
Eksperti pirms konferences atbildēja uz diviem jautājumiem:
1. Kā vērtējat dažādu jomu (valsts pārvalde, uzņēmējdarbība, akadēmiskās vide, u.c.) digitālo prasmju līmeni? Kas primāri šajā ziņā būtu uzlabojams?
2. Kādi ir komercijas attīstībai nepieciešamie galvenie rīki un tehnoloģiskie risinājumi? Vai pašreizējā situācija kāpina vai kavē uzņēmumu digitālās transformācijas tempus?
Harijs Ozols, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs:
1. Kopumā valsts pārvaldē, lielajos uzņēmumus un augstskolās digitālās prasmes un pieejamie rīki ir labā līmenī, ko lieliski pierādīja jaunie apstākļi, kuru laikā pārrāvumi pakalpojumi sniegšanā, valsts pārvaldes darbībā un mācību procesā nenotika, visam ātri pārslēdzoties uz e-vidi.
Papildu atbalsts šajā digitālo prasmju transformācijā nepieciešams vidējiem un maziem uzņēmumiem, kuriem pašiem nav savi kvalitatīvi IT resursi, kā arī ir uzlabojami rīki un metodes attālinātā mācību procesa pilnveidei, lai to nodrošinātu ar mazāku pārslodzi skolotājiem un vienlaikus skolēniem būtu nodrošinātas kvalitatīvākas mācības.
2. Lielie uzņēmumi kopumā labi paši tiek galā, savukārt vidējiem un mazajiem uzņēmumiem noderīgas būtu kopējas e-komercijas platformas un rīki, kā arī uz praktiskiem piemēriem balstīta apmācība un konsultatīvais atbalsts. Tāpat arī ir iespēja jaunos e-risinājumus darīt pieejamus visā Eiropā un pasaulē.
Jaunā situācija viennozīmīgi veicina un ievērojami paātrina digitālo transformāciju, kam būs liela pievienotā vērtība nākotnē, kad dzīve atgriezīsies daudz maz agrākajās sliedēs.
Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis:
1. “Banku sektoram, t.sk. finanšu iestādēm, digitalizācija ir ikdienas pamatvajadzība, jo digitālo risinājumu inovācijas palielina konkurētspēju. Vienlaikus tas ir darbietilpīgs process, kas prasa būtiskas investīcijas, detalizētu plānošanu un drošības risku pārvaldību. Svarīgi aspekti ir klientu ērtības, vajadzības un klientu prasmes jaunās iespējas pielietot praksē. Mēs redzam, ka klienti izvēlas aizvien jaunus digitālos kanālus, taču to izmantošana klientu vidū ir nevienmērīga. Līdz ar to digitalizācija ir gan iespēja, gan izaicinājums, jo tehnoloģiskais progress apsteidz uzņēmēju un arī patērētāju – klientu spējas pielāgoties jaunievedumiem un tos pilnībā izmantot.
2. Valsts pārvaldei sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem un izmantotājiem ir jāturpina veidot pakalpojumu infrastruktūru, kas ļauj, piemēram, attālināti un ērti parakstīt dokumentus, apliecināt identitāti, nodrošināt kvalitatīvu datu pieejamību un apmaiņu. Ļoti pozitīvi ir vērtējami risinājumi, t.sk. elektroniskā adrese, kas nodrošina iedzīvotāju un uzņēmumu saziņu ar valsts institūcijām. Ir jānodrošina, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju un uzņēmumu būtu gatavi piedāvātos risinājumus izmantot. Tāpēc ir svarīgi uzlabot sabiedrības digitālās pratības līmeni, nodrošinot apmācības, veidojot informatīvas kampaņas, attīstot virtuālos asistentus u.tml.”
Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja:
Katram iedzīvotājam šodien vajadzētu sākt ar savu digitālo identitāti vai digitālo parakstu. Zinām, ka ļoti daudzi izmanto Smart ID, kas ir lieliski, jo paraksta sertifikāts ir akceptēts arī kā juridiski pieņemams paraksts visā Eiropā. Tomēr esošā situācija mums māca, ka būtu labi iedzīvotājiem izveidot sev divas digitālās identitātes jeb parakstus, tāpēc aicinām izmantot arī ID kartes priekšrocības un elektronisko parakstu. Tas ļautu izvairīties no situācijām, kas rodas, ja kāda no platformām vai pakalpojuma sniedzējiem saskaras ar tehniskām problēmām.
Vērtējot digitālo prasmju līmeni sabiedrībā kopumā, jāsaka, ka tas ir ļoti atšķirīgs un primāri plaisa novērojama vecuma grupās un pilsētu-reģionu griezumā. Tas ir milzīgs izaicinājums ikvienam uzņēmējam, jo prasa lielas investīcijas klientu izglītošanā un vairāku uzņēmējdarbības kanālu uzturēšanā. Zemu iedzīvotāju prasmju līmeni uzrāda arī Eiropas Komisijas veidotais DESI indekss. Tas apgrūtina produktivitātes un arī ekonomikas attīstību, tādēļ svarīgākais būtu palielināt investīcijas iedzīvotāju prasmju uzlabošanā un sekmēt motivāciju izmantot digitālos rīkus.
Lai arī valsts pārvaldes e-pakalpojumu līmenis tiek vērtēts kā salīdzinoši labs, valsts šajā jomā varētu spēlēt vēl lielāku lomu. Redzu, ka būtu ļoti nepieciešama publisko pakalpojumu lielāka integrācija vienotā platformā, kurai viegli varētu piekļūt arī privātais bizness tā vietā, lai izmantotu dažādas valsts maksas platformas savu pakalpojumu nodrošināšanai kā tas ir pašlaik.
Reinis Znotiņš, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs
Digitālo prasmju līmeni nepieciešams būtiski celt visās Latvijas sabiedrības grupās. Šis jautājums ir cieši saistīts ar vecuma struktūru konkrētajās profesijās strādājošajiem. Īpaši būtiski prasmes jāceļ akadēmiskajā vidē un valsts pārvaldē strādājošajiem. Šo nozaru pārstāvji pēdējo mēnešu laikā piedzīvo kardinālas pārmaiņas darba ritmā un fleksibilitātē, kas no šo nozaru pārstāvjiem tiek prasīta. Lai šīs prasmes celtu, indivīdiem jāatrod spēks pārkāpt psiholoģiskajai barjerai, kas veidojas, izmēģinot jaunus procesus un tehnoloģijas.
AS "RIX Technologies" valdes locekle Inguna Pede:
Mēs dzīvojam digitālajā laikmetā, kad strauja tehnoloģiju attīstība būtiski pārveido mūsu ekonomiku un sabiedrību. Zināms digitālo prasmju līmenis tagad ir vajadzīgs gandrīz visās darbvietās, kā arī vienkārši līdzdalībai sabiedrībā. Pašreizējā situācijā digitālā pratība ir kļuvusi par vienu no dzīves prasmēm, un nespēja piekļūt internetam vai to izmantot daudziem no mums šķiet neiedomājama.
Trauksmainais 2020. gada pavasaris mums visiem lika pārskatīt ierasto strādāšanas kārtību un ieviest izmaiņas, kurām iepriekš nepietika laika vai tās nešķita gana svarīgas. COVID-19 laikā mums bija jāmācās dzīvot citādi - mācīties, strādāt, socializēties, iepirkties, izklaidēties un sadarboties dažādos veidos. Un daudzi no mums to visu dara virtuāli. Tagad, ja jūs kādam teiksiet, ka gribat tikties Zoom platformā, par to neviens vairs nebrīnīsies, tagad tas ir normāli.
Tomēr, lai gan arvien lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju veic darbības tiešsaistē, digitālo prasmju — gan pamatprasmju, gan padziļinātu prasmju — līmenis Latvijā joprojām ir krietni zemāks par Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju – saskaņā ar 2020. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu, Latvijā tikai 44% iedzīvotāju digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī, kamēr Eiropas savienības vidējais rādītājs ir 61% (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/human-capital-and-digital-skills).
Atšķirīgs ir strādājošo un nestrādājošo iedzīvotāju digitālo prasmju līmenis. Arī izglītības līmenis ir svarīgs faktors saistībā ar digitālo prasmju apguvi. Saskaņā ar ES pētījumiem, no tiem, kas ieguvuši augstāko izglītību, 76 % ir vismaz digitālās pamatprasmes.
Nākotnes izaicinājums Latvijai ir digitālo prasmju uzlabošana. Latvija tikai iegūtu, ja tā arī turpmāk motivētu cilvēkus turpināt mūžizglītību, palielinātu izpratni par digitālo prasmju svarīgumu darba tirgū un mudinātu uzņēmumus ieguldīt prasmju apguvē. Augstāks digitālo prasmju līmenis sabiedrībā padarīs valsts darba tirgu iekļaujošāku un vienlaikus uzlabos uzņēmumu produktivitāti. Prasmes, arī digitālās, ir daļa no uzņēmumu izaugsmes jeb transformācijas (arī digitālās) procesa. Darbinieku prasmēm ir jābūt cieši saistītām ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un realizācijas plānu – šo pieeju šobrīd dzīvē ievieš Digitālās Inovācijas centrs, kas no 2021.gada mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piedāvās kompleksu mentoringa plānu un atbalstu digitālajai transformācijai.
Manuprāt, pieaugot pamata digitālajām prasmēm, akcents būtu jāliek arī uz tādām sadaļām kā datu un ierīču drošība.
Materiāls tapis sadarbībā ar biedrību "Latvijas Formula 2050"
