Nacionālā attīstības padome atbalsta Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam 1. redakciju

26. septembrī Nacionālās attīstības padomes sēdē tika izskatīta un atbalstīta Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadībā sagatavotā Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam (NAP2027) 1. redakcija, kas tālāk tiks nodota sabiedriskajai apspriešanai.

NAP2027 izvirza stratēģiskos mērķus un nosaka prioritātes ar konkrētiem uzdevumiem, kas valstī jāveic šo mērķu sasniegšanai, lai nākamajos septiņos gados panāktu ikviena Latvijas cilvēka un valsts izaugsmi.

“Nacionālā attīstības plāna galvenais uzdevums ir panākt mūsu sabiedrības izraušanos no vidēju ienākumu slazda,” raksturodams atbalstīto Nacionālā attīstības plāna 1. redakciju nākamajam plānošanas periodam, uzsver Ministru prezidents, Nacionālās attīstības padomes vadītājs Krišjānis Kariņš. “Mūsu attīstībai ir vajadzīgs lielāks uzrāviens. Šajā ziņā plāns skaidri parāda virzienus un pie tā jau arī strādā valdība, kur nākamo septiņu gadu laikā koncentrēt mūsu resursus, nodokļu maksātāju naudu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus veselības aprūpē, izglītībā, sociālā aprūpē un panāktu sekmīgu un reģionālā ziņā vienmērīgu investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai. Man ir gandarījums, ka šodien vienojāmies par kopīgo redzējumu mūsu attīstībai un nododam sabiedriskai apspriešanai Nacionālā attīstības plāna 2020. -2027. gadam projekta 1. redakciju.”

NAP2027 noteikti trīs stratēģiskie mērķi: 1) vienlīdzīgas iespējas, 2) produktivitāte un ienākumi un 3) sociālā uzticēšanās, kuri būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem.

Vienlīdzīgas iespējas ir svarīgākais sociālā taisnīguma elements ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un attīstības šķēršļu novēršanai, tostarp nodrošinot publisko pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Produktivitāte un ienākumi veido pamatu ilgtspējīgai izaugsmei. Produktivitāte panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanai un pārdošanai. Sociālā uzticēšanās balstās cilvēka pārliecībā, ka uz līdzcilvēkiem var paļauties, līdz ar to sadarbojamies kopīgu mērķu sasniegšanai. Savstarpējā uzticēšanās ietekmē labklājību, apmierinātību ar dzīvi, pilsonisko aktivitāti un pat veselību, tā palielina personīgās izaugsmes iespējas nākotnē, kā arī sekmē demokrātiju valstī, savukārt politiskās uzticēšanās gaisotnē attīstās ekonomika, uzlabojas drošība, stiprinās tiesiskums, ikviens jūtas piederīgs un atbildīgs.

Ikviens no mums ir Latvija, - ir uzsvērts NAP2027 1. redakcijā. Mainoties valstij, maināmies arī mēs, un, mainoties mums, mainās valsts. Ikviens no mums var ietekmēt to, kāda būs mūsu valsts un tauta 2027. gadā un turpmāk.

Stratēģisko mērķu sasniegšanai NAP2027 1. redakcijā izvirzītas sešas prioritātes: stipras ģimenes; veseli un aktīvi cilvēki, zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei; uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība; kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība; kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei un - vienota, droša un atvērta sabiedrība. Katrā no tām paredzēti konkrēti rīcības virzieni, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti – rādītāji, pēc kuriem tiks vērtēta  uzdevumu īstenošana. Tas nodrošinās mērķtiecīgus Latvijas valsts budžeta, Eiropas Savienības struktūrfondu, kā arī pašvaldību un privātā finansējuma ieguldījumus Latvijas turpmākajā attīstībā. NAP2027 mērķi un vajadzības tiks salāgotas ar  prognozētajiem attīstībai pieejamajiem resursiem, tāpēc plāns būs reāls un īstenojams.

Nacionālā attīstības padome nolēma NAP2027 1. redakciju nodot sabiedriskajai apspriešanai, kas sāksies 7. oktobrī un ilgs līdz 5. novembrim ikviens sabiedrības pārstāvis vai organizācija tiek aicināta ar to iepazīties, izteikt viedokli un sniegt priekšlikumus. To būs iespējams izdarīt PKC mājaslapā www.pkc.gov.lv. Sīkāk par sabiedriskās apspriešanas norisi informēsim vēl atsevišķi

NAP2027 1. redakcija PKC vadībā ir sagatavota ar plašu sabiedrības līdzdalību gan prioritāšu izstrādes darba grupās, gan daudzās diskusijās Rīgā un Latvijas reģionos, iesaistoties nozaru pārstāvjiem, ekspertiem, zinātniekiem, sabiedrisko organizāciju, valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjiem, uzņēmējiem un politiķiem.

Izstrādājot NAP2027 projektu, ņemti vērā izaicinājumi un attīstības tendences, ar kuriem saskaramies ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē un kuru risināšanai jāpievērš uzmanība kā indivīda, tā arī reģionālā un valsts mērogā. Latvijas tālākai attīstībai jāiet roku rokā ar nozīmīgām pārmaiņām valsts pārvaldībā, nozaru politikās, gan arī domāšanas, paradumu maiņu ikviena no mums attieksmē pret vidi, resursu izmantošanu, saliedētību un citiem procesiem. Jaunā NAP izveidē ņemti vērā pašreizējā NAP2020 vidusposma izvērtējumā gūtie secinājumi un Latvijas ziņojumam ANO par Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu veiktā analīze.

Nacionālo attīstības plānu pieņem Ministru kabinets un apstiprina Saeima. NAP2027 īsteno visas ministrijas, plānojot savu darbu un nozaru politiku, un visi valsts iedzīvotāji ar aktīvu rīcību ikdienā un ilgtermiņā –  savas personiskās un valsts nākotnes labā.

Lai mērķtiecīgi ieviestu NAP2027, Nacionālā attīstības padome arī izskatīja un atbalstīja turpmākam darbam PKC sagatavoto informatīvo ziņojumu par nozaru pamatnostādņu ietvaru 2021.-2027. gada plānošanas periodam.

Nacionālais attīstības plāns ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (Latvija2030) rīcības plāns un valsts attīstības un lielāko investīciju ceļa karte septiņu gadu garumā.

Nacionālās attīstības padome nodrošina valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu un novērtēšanu un rosina strukturālās reformas valsts pārvaldē, lai veicinātu attīstības plānošanas sasaisti ar finanšu plānošanu un valsts un pašvaldību institūciju pieņemto lēmumu savstarpējo saskaņotību. Padome ir koleģiāla koordinējoša institūcija, ko vada Ministru prezidents un kurā piedalās valdības, pašvaldību, valdības sadarbības un sociālo partneru pārstāvji.

Ar Nacionālās attīstības padomes 26. septembra sēdes materiāliem varat iepazīties šeit.

Informāciju sagatavoja:

Guntis Rozenbergs

Pārresoru koordinācijas centrs

Tālr. +371 67082813

guntis.rozenbergs@pkc.mk.gov.lv