Nacionālās attīstības padome atbalsta Nacionālo attīstības plānu 2021. - 2027. gadam

Nacionālās attīstības padome (NAP) 13. februāra sēdē atbalstīja Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. - 2027. gadam (NAP2027) un tā virzību izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ar plašu sabiedrības līdzdalību Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadībā izstrādātais NAP2027 nosaka stratēģiskos mērķus, prioritātes un uzdevumus valsts attīstībai nākamajiem septiņiem gadiem, lai panāktu Latvijas un ikviena iedzīvotāja izaugsmi un labklājības pieaugumu.

NAP sēde 13.02.2020

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc NAP sēdes uzsver: “Pasaulē nemitīgi notiekošās pārmaiņas ir jāizmanto Latvijas attīstības veicināšanai. Nacionālais attīstības plāns ir vērsts uz sabiedrības paradumu maiņu, tiecoties uz augstāku dzīves kvalitāti, zinošāku sabiedrību, gudrāku uzņēmējdarbību un lielāku atbildību par apkārtējo vidi, tostarp klimatu, Latvijā. Īstenojot plānā iecerētās iniciatīvas, ieliksim pamatus mūsu sabiedrības un tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai. Paldies ikvienam nevalstiskā sektora un valsts pārvaldes pārstāvim, it īpaši Pārresoru koordinācijas centra darbiniekiem, kas aktīvi iesaistījās un strādāja pie Nacionālā attīstības plāna izstrādes!”

NAP2027 ir sasaistīts ar šajā laika periodā Latvijas attīstībai plānotajiem finanšu resursiem aptuveni 14,5 miljardu EUR kopapjomā no valsts budžeta attīstības daļas, Eiropas Savienības struktūrfondiem un citiem finanšu avotiem. Ir izvērtēts un izveidots indikatīvais investīciju projektu kopums NAP2027 mērķu sasniegšanai un uzdevumu īstenošanai.

NAP2027 vadmotīvs ir “Paradumu maiņa – ceļš uz attīstību”. Tas nozīmē, ka ceļā uz labklājību valstī ir jānovērš vēl daudzi attīstības šķēršļi, kas ir ne tikai normatīvi, bet tā ir arī mūsu attieksme, daudzi mūsu paradumi, domāšana, kas ir jāizmaina – attiecībā uz vidi, savu darbu, izglītību, sadarbību ar līdzcilvēkiem.

NAP2027 vīzijas daļa norāda, kādā Latvijā vēlamies dzīvot - izvirzīti četri fundamentālo pārmaiņu virzieni, kuros jāpanāk būtiskas izmaiņas līdz 2027. gadam: vienlīdzīgas tiesības, dzīves kvalitāte, zināšanu sabiedrība un atbildīga Latvija. Virzienā “Vienlīdzīgas tiesības” viena no atslēgas lietām ir ātras un taisnīgas tiesas panākšana, kas var ievērojami vairot sabiedrības uzticēšanos. Tāpat svarīga ir atvērta un gudra pārvaldība un lai iedzīvotāji var izmantot vairāk iespēju un labāku pieeju pakalpojumiem ikvienā pilsētā un novadā. “Dzīves kvalitāte” paredz pilsētu un lauku mijiedarbību, reģionālo politiku, veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu. “Zināšanu sabiedrība” ir fundamentālo pārmaiņu joma, kurā mums citādāk jāskatās uz mūžizglītību, savām kompetencēm, pielāgošanos darbaspēka tirgus prasībām, nepieciešami inovatīvi un eksportspējīgi uzņēmumi. “Atbildīga Latvija” – tas ir “Zaļais kurss”, ceļš uz klimatneitralitāti, cik atbildīgi un gudri to Latvijā izmantosim, kā arī demogrāfijas izaicinājumi.

NAP2027 izvirza četrus stratēģiskos mērķus, kam jābūt par galveno mērauklu, izvēloties jebkuru rīcībpolitiku un investīciju virzienus valsts attīstībai:

  • Produktivitāte un ienākumi;
  • Vienlīdzīgas iespējas;
  • Sociālā uzticēšanās;
  • Reģionālā attīstība.

Produktivitāte un ienākumi ir galvenais konkurētspējas un izaugsmes nosacījums (investīcijas, inovācija, augstas pievienotās vērtības produktu radīšana, eksports, cilvēkresursi, pārvaldības procesi). Vienlīdzīgas iespējas ir svarīgākais sociālā taisnīguma elements ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lai ikvienam būtu līdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītību un kvalitatīvu veselības aprūpi, strādāt cienīgu darbu. Sociālā uzticēšanās - sabiedrības kopienu, uzņēmēju un pārvaldības sadarbības veidošana, demokrātijas veicināšana valstī. Reģionālā attīstība – pamats valsts ilgtermiņa līdzsvarotai izaugsmei, vienlīdzīgas reģionālās attīstības iespējas, reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, apstākļus jaunu pakalpojumu un darbavietu izveidei.

Stratēģisko mērķu sasniegšanai NAP2027 nosaka sešas prioritātes: Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki; Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei; Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība; Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība; Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei un - Vienota, droša un atvērta sabiedrība. Katrā no prioritātēm paredzēti vairāki rīcības virzieni galvenajās prioritārajās jomās, konkrēti uzdevumi un līdz 2027. gadam sasniedzamie rezultāti (konkrētu indikatoru vērtības), pēc kā vērtēsim paveikto.

PKC izvērtējis un atlasījis ministriju iesniegto investīciju projektu kopumu NAP2027 uzdevumu īstenošanai, kam tiks izmantoti laikposmā līdz 2027. gadam attīstībai pieejamie finanšu resursi, kas indikatīvi plānoti ap 14,5 miljardiem EUR. Kopsummu veido valsts budžeta attīstības līdzekļi 2,2 miljardi EUR, 5,4 miljardi Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi kohēzijas projektiem, 3,7 miljardi EUR no ES lauksaimniecības un zivsaimniecības fondiem, citiem ārvalstu finanšu avotiem, kā arī pašvaldību un uzņēmumu līdzfinansējums.

Visvairāk līdzekļu paredzēts investēt reģionos, lauksaimniecības jomā, tostarp darbības dažādošanai, virzībai uz klimatneitralitāti, tehnoloģiskajai videi un pakalpojumiem, uzņēmējdarbības vides attīstībai un - izglītībai un zinātnei. No ES fondiem plānoto līdzekļu indikatīvajā sadalījumā ņemtas vērā ES noteiktās vadlīnijas līdzekļu izlietojumam - klimatam, digitalizācijai, zinātnei, inovācijām; infrastruktūrai (ceļi, dzelzceļš, vides aizsardzība);sociālajiem mērķiem, veselībai – virzībai uz viedu un Zaļu Eiropu. Attīstības vajadzības vairākas reizes pārsniedz reāli pieejamos resursus (kopējais ministriju iesniegtais investīciju pieprasījums sasniedza gandrīz 41 miljardu EUR), NAP2027 izvēlēti investīciju pasākumi, kas atbilst nākamo septiņu gadu plānošanas perioda NAP2027 stratēģiskajiem mērķiem un prioritātēm.

Nacionālās attīstības padome atbalstīja NAP2027 virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā.

NAP sēde 13.02.2020 - 2

Nacionālo attīstības plānu pieņem Ministru kabinets un apstiprina Saeima. NAP2027 īsteno visas ministrijas, plānojot savu darbu un nozaru politiku, un visi valsts iedzīvotāji ar aktīvu rīcību ikdienā un ilgtermiņā –  savas personiskās un valsts nākotnes labā.

NAP 13. februāra sēdes materiāli rodami PKC mājaslapā: https://www.pkc.gov.lv/lv/attistibas-planosana-latvija/nacionalas-attistibas-padome

Visa informācija par NAP2027 rodama PKC mājaslapā: https://www.pkc.gov.lv/lv/nap-2027/informacija

Nacionālais attīstības plāns ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (Latvija2030) rīcības plāns un valsts attīstības un lielāko investīciju ceļa karte septiņu gadu garumā.
Nacionālās attīstības padome nodrošina valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu un novērtēšanu un rosina strukturālās reformas valsts pārvaldē, lai veicinātu attīstības plānošanas sasaisti ar finanšu plānošanu un valsts un pašvaldību institūciju pieņemto lēmumu savstarpējo saskaņotību. Padome ir koleģiāla koordinējoša institūcija, ko vada Ministru prezidents un kurā piedalās valdības, pašvaldību, valdības sadarbības un sociālo partneru pārstāvji.

 

Papildu informācija:
Guntis Rozenbergs
 
Pārresoru koordinācijas centrs
tālr.: 67082813, 29250467
e-pasts: guntis.rozenbergs@pkc.mk.gov.lv
mājaslapa: www.pkc.gov.lv
twitter: @LVnakotne
FB: LVnākotne