Bērnu sociālās un psihiskās veselības atbalstam

Ideja - mērķis 

Izstrādāt redzējumu par starpnozaru sadarbības uzlabošanu, lai nodrošinātu savlaicīgāku un labāku palīdzības sniegšanu bērniem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (un viņu vecākiem, ģimenei) – bērnu pozitīvas garīgās un emocionālās veselības attīstībai

Kāpēc?

Pēdējā desmitgadē arvien vairāk pasaules valstu aktualizē psihiskās veselības nozīmi, kā arī tās traucējumu agrīnās atklāšanas, profilakses un novēršanas svarīgumu. Austrālijas un Jaunzēlandes Psihiatrijas koledžas pētījumā par bērnu, pusaudžu un pieaugušo psihisko saslimšanu lēsts, ka visā pasaulē psihiskās slimības sastāda 11% no visu slimību sloga. Nozares speciālisti uzskata, ka agrīnās intervences un profilakses stratēģijas attiecībā uz bērniem ir obligāti īstenojamas, lai novērstu psihiskās veselības sarežģījumu attīstību vēlāk dzīves laikā. ES vidēji katrs trešais pēdējā gada laikā cietis no kāda psihiska traucējuma (Wittchen et al, 2011). Visbiežāk psihiskās slimības attīstās bērnībā.

..lai arī agrīnā profilakse un intervence bērnam nāk par labu, dažkārt vecāki kavējas vērsties pēc profesionāļu palīdzības. Šo ir iespējams mainīt, uzlabojot sadarbību starp veselības aprūpes un izglītības iestādēm, vienlaikus mazinot šķēršļus pakalpojumu saņemšanai. Sekmīgai profilaksei ārkārtīgi būtiski ir destigmatizēt psihiskās slimības, izglītojot līdzcilvēkus, bet vēl svarīgāk ir šajā jautājumā izglītot tās personas, kas saskaras ar cilvēkiem, kas cieš no psihiskiem traucējumiem, un visbūtiskāk tieši bērniem un jauniešiem. Puse no visām psihiskajām slimībām izpaužas pirms 15 gadu vecuma, un ¾ pirms 20 gadu vecuma. Lai palīdzētu bērniem, nepieciešams uzlabot ar bērniem strādājošo zināšanas un kompetences, kā arī sniegt nepieciešamo atbalstu vecākiem un ģimenēm, kas audzina bērnus.

Psihiskās veselības traucējumi (viena vai vairākas epizodes) Eiropā tiek novēroti 16-18% bērnu līdz 6 g.v. Psihisko traucējumu rašanās cēloņi ir dažādi – tā var būt iedzimta slimība, traucējumi var rasties pēc smagākiem smadzeņu bojājumiem, kā arī sociālo/ vides faktoru ietekmē. Ir grūti novērtēt, vai traucējumu parādīšanās agrīnā vecumā vairāk ir rezultāts problēmām attiecību veidošanā ar apkārtējiem vai arī pirmās pazīmes individuālai psihopatoloģijai, jo gan vienā, gan otrā gadījumā traucējumi var būt novērojami īslaicīgi. Lai mazinātu psihisko traucējumu attīstību nākotnē, svarīga ir agrīna diagnostika un intervences, kas uzlabo vecāku-bērnu savstarpējo komunikāciju un mijiedarbību, kā arī rada iespējamu bērna uzvedības maiņu.

Vājai sabiedrības psihiskajai veselībai ir arī būtiskas sociālās un ekonomiskās sekas, un, lai arī aplēses ir aptuvenas, tās rāda, ka laika posmā no 2010. gada līdz 2030. gadam pasaulē tās radīs vairāk nekā 16 miljardu ASV dolāru zaudējumu. Lielākā daļa šo izmaksu rodas ārpus veselības aprūpes sistēmas, un tās saistītas ar antisociālu uzvedību, zaudētu darbaspēju, kā arī priekšlaicīgas mirstības pieaugumu. Tomēr arī ietekme uz veselības aprūpes sistēmu ir būtiska: aplēsts, ka psihisko saslimšanu ārstēšanas tiešie izdevumi atsevišķās valstīs variē 5-18% robežās no visiem veselības aprūpes izdevumiem.

FAKTI - situācija Latvijā

  • Psihiatra uzskaitē esošie nepilngadīgie – 11 100
  • Nepilngadīgie, kuri apmeklējuši psihiatru pēdējā gada laikā – 9 000
  • Bērni, kas neapmeklē skolu/ nav reģistrēti mācību iestādē – vairāk nekā 1 200
  • Bērni, kuri ilgstoši kavē skolu – 1 600, vairāk nekā 60% gadījumos stundu kavējumi ir nepietiekamas mācību motivācijas dēļ
  • Jauniešu īpatsvars ar simptomiem un sūdzībām par depresiju pēdējā mēneša laikā – 5%
  • Pusaudži ar datoratkarības veidošanās risku – 30% (Holšteina tests)
  • Jauniešu īpatsvars ar iespējamu alkohola atkarību – 6% (CIDI tests)
  • Reģistrēto pacientu ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem īpatsvars – 5,1%
  • Uz vairāk nekā 82 0000 skolēnu Latvijā ir 246 pedagogi (t.sk. speciālie un sociālie pedagogi, izglītības psihologi un pedagogu palīgi)

RISINĀJUMI

Būtiska loma ir preventīvai un visaptverošai atbalsta sistēmai, lai, efektīvi sadarbojoties, novērstu un mazinātu sociālās atsvešinātības riskus bērniem un jauniešiem, kā arī sniegtu savlaicīgu un iekļaujošu atbalstu cilvēkiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem jau agrīnā vecumā, konstatējot pirmās pazīmes atbalsta nepieciešamībai ģimenē vai skolā.

Šo iemeslu dēļ tiek piedāvāti konceptuāli jauni risinājumi, prioritāri paredzot agrīnas profilakses un intervences nodrošināšanu bērniem, kuriem pastāv attīstības traucējumi, kas var liecināt par iespējamiem vai progresējošiem psihiskiem vai uzvedības traucējumiem nākotnē, kā arī bērniem ar jau diagnosticētām psihiskām saslimšanām vai novērotiem uzvedības traucējumiem. Lai nodrošinātu augsti kvalificētu izglītības, veselības un sociālās jomas speciālistu komandas darbu, tiek piedāvāts veidot valsts finansētu Pedagoģiski psiholoģisko atbalsta dienestu ar struktūrvienībām – centriem valsts nozīmes pilsētās. Plānots, ka dienests sniegs ne tikai jaunus, inovatīvus pakalpojumus, kuri līdz šim no publiskā sektora līdzekļiem finansēti tikai pilotprojektu veidā vai arī atsevišķās lielās pašvaldībās, bet arī nodrošinās un koordinēs izglītības psihologu darbu pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī izglītības asistentus, kurus atbilstoši reformas piedāvājumam plānots nodrošināt ne tikai bērniem ar invaliditāti.

Lai sekmētu agrīnu attīstības traucējumu diagnostiku, vienlaikus ir plānoti uzlabojumi primārajā veselības aprūpē. Attīstot psihisko veselības aprūpi, ambulatorā psihiatra komandā plānots iesaistīt klīnisko un veselības psihologu un psihiatrijas māsu, kā arī veikt pasākumus, lai sekmētu jauno rezidentu interesi par psihiatra un bērnu psihiatra specialitātes izvēli.

Organizējot agrīnu selektīvo un terciāro profilaksi, samazināsies nepilngadīgo skaits, kurus nepieciešams stacionēt psihiatriskā profila slimnīcās, jaunieši ar atkarību veidošanās risku, skolu pametušo skaits, kā arī nepilngadīgie ar antisociālu uzvedību.