LR MK Nacionālais attīstības plāns 2020

  • Labākai dzīvei Latvijā
  • No idejas līdz eksportam
  • Pārliecībai par savu rītdienu Latvijā
  • Pietiekami ienākumi un cienīgs darbs
  • Drošībai par sevi un tuvajiem
  • Lai draugi paliktu Latvijā
  • Iespējas, kas jāizmanto

Pārresoru koordinācijas
centrs

Valdības deklarācijā iekļauto rezultatīvo rādītāju skaidrojums un sasaiste ar valsts attīstības mērķiem

(21.11.2014)

Pārresoru koordinācijas centrs ir sagatavojis vienkāršu skaidrojumu par valdības deklarācijā iekļautiem galvenajiem rezultatīvajiem rādītājiem un to mērķa vērtībām, kas ļauj vispārīgi novērtēt valdības deklarācijā iekļauto uzdevumu izpildi.

Apskatītie rādītāji nav vienīgie valdības deklarācijā noteikto uzdevumu sasniegšanas indikatori. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu deklarācijas izpildes uzraudzību, nepieciešams sekot līdzi visu Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam iekļauto indikatoru izmaiņām.

Tabulās sniegta informācija par dažādiem ekonomikas attīstību un dinamiku raksturojošiem indikatoriem (to vērtību izmaiņām laika gaitā) Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – un 28 Eiropas Savienības valstīs vidēji (ar izņēmumiem, kur dati pieejami tikai par 27 valstīm – pirms Horvātija pievienojās Eiropas Savienībai 2013. gadā).

Papildus redzamas arī prognozes un rādītāju mērķa vērtības Latvijā līdz 2017. gadam, kas iekļautas valdības deklarācijā un NAP2020, tā nodrošinot to izpildes uzraudzību.

Valdības deklarācijā ietverto rezultatīvo rādītāju raksturojums apskatāms šeit.

Ministrijas uzsāk darbu pie valdības rīcības plāna izstrādes

(11.11.2014)

Viena mēneša laikā no Saeimas uzticības izteikšanas Ministru kabinetam un atbilstoši Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas uzdotajam, ministrijām jāuzsāk darbs pie valdības rīcības plāna (VRP) izstrādes un jāiesniedz VRP sadaļu priekšlikumi Pārresoru koordinācijas centram.

VRP ir iekļaujami uzdevumi, kas paredz Valdības deklarācijas īstenošanu, par kuriem vienojusies Koalīcijas darba grupa „Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sagatavošanai”, un kas atbalsta Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam mērķu sasniegšanu.

Apstiprināta L. Straujumas jaunā valdība un tās mērķi

(07.11.2014)

Partija "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ir vienojušās izveidot valdību, kura turpinās iepriekšējās valdības iesākto politiku, balstot to uz ekonomiskās izaugsmes, fiskālās atbildības un makroekonomiskās stabilitātes, ilgtspējas, sociālās un teritoriālās solidaritātes, kā arī nozaru sadarbības principiem, nodrošinot regulāru dialogu ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

Valdības prioritātes ir vērstas uz Latvijas iedzīvotāju apņēmību kopīgi sekmēt valsts attīstību, lai sasniegtu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (Latvija 2030) un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam (NAP2020) noteiktos mērķus.

Valdības darba virsmērķis ir vairot ikvienas ģimenes un iedzīvotāja labklājību un piederību Latvijai, lai latviskā dzīvesziņa kļūtu par būtisku ikdienas sastāvdaļu. Šī mērķa sasniegšana tiks panākta ar strauju, bet ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kas sakņojas plašākā nodarbinātībā un ikviena veikuma produktivitātes pieaugumā. Valdības centieni ir orientēti uz to, lai veidotu Latviju par ģimenēm un bērniem draudzīgāko valsti.

Lasīt tālāk: Apstiprināta L. Straujumas jaunā valdība un tās mērķi

Pārresoru koordinācijas centrā atvērto durvju dienā runās par valsts attīstību

(24.09.2014)

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) š.g. 10. oktobrī atvērto durvju dienas ietvaros aicina ciemos 9.-12. klašu skolēnus un viņu skolotājus, lai iepazītos ar valsts attīstības plānošanas izaicinājumiem, atrodoties uz jaunas valdības veidošanas sliekšņa.

Vizītes laikā skolēni tiks iesaistīti diskusijā par to, kā sociālekonomiskas izmaiņas un politiski lēmumi var ietekmēt ikviena dzīvi un kas būtu jāņem vērā, plānojot valsts ieguldījumus tuvāko septiņu gadu periodā? Diskusijas noslēgumā skolēni izveidos savu Latvijas attīstības vīziju līdz 2020. gadam un sniegs priekšlikumus, kā mēs katrs ar savu līdzdalību varam palīdzēt valstij to sasniegt.

Lai attīstītu skolēnu izpratni par attīstības plānošanas procesu valstī, PKC sniegs ieskatu – Kāpēc ikvienam no mums ir svarīga valsts attīstība? Kā tiek plānoti ieguldījumi valsts attīstībā? Kā un, cik viegli tiek izdarītas izvēles, plānojot publiskās investīcijas? Un, kā ikviens no mums var ietekmēt šīs izvēles?

Plašāka informācija par Atvērtās durvju dienas pasākumiem valsts pārvaldē un pieteikšanos tai pieejama: http://www.atvertodurvjudiena.lv/ sadaļā „Apmeklē iestādi!" un twitter.com: #atvērtapārvalde.

Lasīt tālāk: Pārresoru koordinācijas centrā atvērto durvju dienā runās par valsts attīstību

Turpmāk psihologu darbību un kvalifikāciju noteiks likums

(14.07.2014)

Šodien, 15. jūlijā Ministru kabinetā tika pieņemts un tālāk Saeimā tiks iesniegts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotais likumprojekts „Psihologu likums" (likumprojekts), kas izstrādāts, pamatojoties uz PKC 2014. gada 11. februārī Ministru kabinetā iesniegto informatīvo ziņojumu „Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību" (ziņojums).

PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs un PKC vadītās Psihologu tiesiskā regulējuma izstrādes darba grupas vadītājs Vladislavs Vesperis: „Priecājos, ka PKC izstrādātais psihologu profesionālās darbības regulējums ir apstiprināts Ministru kabinetā. Šis jautājums iepriekšējos gados ticis ilgstoši un smagi risināts dažādos formātos, tomēr līdz šim nebija nonākts līdz sekmīgam rezultātam. Ceru, ka likumprojekta apstiprināšana Saeimā virzīsies sekmīgi un tas stāsies spēkā pēc iespējas drīz, tādējādi nodrošinot psihologu sniegto pakalpojumu kvalitāti un psihologu klientu tiesību aizsardzību."

Likumprojektā ir noteiktas kopumā sešas psihologu darbības jomas, kurās var darboties Latvijas Republikas teritorijā praktizējošs psihologs: izglītības un skolu psiholoģija; darba un organizāciju psiholoģija; klīniskā un veselības psiholoģija; juridiskā psiholoģija, konsultatīvā psiholoģija un militārā psiholoģija. Psihologu darbības jomas noteiktas, pamatojoties uz Eiropas psihologu asociāciju federācijas ieteikumiem, starptautiskās pieredzes analīzi, kā arī izvērtējot Latvijas situāciju. Līdz ar darbības jomu definēšanu likumprojektā, nākotnē plānots mērķtiecīgāk vērst uzmanību psihologu tālākizglītībai, zināšanu un kompetenču pilnveidei izvēlētajā darbības jomā, lai rezultātā uzlabotu klientam sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Lasīt tālāk: Turpmāk psihologu darbību un kvalifikāciju noteiks likums

Divu valstu attīstības plānošanas pārstāvji sarunā par 21. gs. nacionālās attīstības plānošanu

(20.06.2014)

Vakar, 19. jūnijā savas vizītes ietvaros Latvijā, Pārresoru koordinācijas centrā (PKC) viesojās augsta līmeņa Kosovas Republikas Ministru prezidenta biroja vadīta delegācija, ar mērķi gūt pieredzi Latvijas nacionālās attīstības plānošanā, strādājot pie Kosovas nacionālās attīstības ilgtermiņa un vidēja termiņa plānošanas.

PKC tikās ar Kosovas Ministru prezidenta biroja stratēģisko departamentu vadītājiem t.sk. arī pārstāvjiem no Eiropas Integrācijas ministrijas un Finanšu ministrijas budžeta departamenta, kā arī makroekonomikas un fiskālās politikas departamenta. Atbildīgās amatpersonas par attīstības plānošanu Kosovā īpaši interesēja Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam izstrāde un tā veiksmes atslēgas, ietverot tādus jautājumus kā iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšana, sasaiste ar budžeta procesu un politiķu izšķiršanās starp daudzām vajadzībām, atbalstot tikai tās, kuras ir iespējams īstenot ierobežotā fiskālajā telpā.

Kosovas valdības pārstāvjiem interesanta šķita PKC loma valsts attīstības plānošanā un valdības sistēmā, centram horizontālā līmenī pārraugot nozaru politikas īstenošanu un veicinot ministriju savstarpējo sadarbību, kā arī sniedzot ekspertīzi par nozaru un stratēģiskiem jautājumiem, t.sk. – nepastarpināti Ministru prezidentam. Kolēģi no Kosovas izteica atzinību PKC par NAP2020 izstrādes procesu un „dzīva" plāna īstenošanu, kas ir vērsts uz iedzīvotāju labklājību un kas vienlīdz pieder vai, citiem vārdiem sakot, ir visu Latvijas iedzīvotāju kopdarbs, t.sk. uzņēmēju, skolotāju, māmiņu, pensionāru, valdības un politiķu, jo tā izstrādē bija iesaistīta plaša sabiedrības daļa.

Lasīt tālāk: Divu valstu attīstības plānošanas pārstāvji sarunā par 21. gs. nacionālās attīstības plānošanu

Twitter

Pieteikties jaunumiem

Lūdzu, ievadiet drošības kodu 2368
Vārds:
E-pasts:
Made by WMC