LR MK Nacionālais attīstības plāns 2020

  • Iespējas, kas jāizmanto
  • Labākai dzīvei Latvijā
  • Pārliecībai par savu rītdienu Latvijā
  • Lai draugi paliktu Latvijā
  • No idejas līdz eksportam
  • Drošībai par sevi un tuvajiem
  • Pietiekami ienākumi un cienīgs darbs

Pārresoru koordinācijas
centrs

Sagatavots Valdības rīcības plāna projekts

(16.01.2015)

Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai ir sagatavots Valdības rīcības plāna (VRP) projekts, kas izstrādāts Ministru prezidentes, ministriju, sociālo un sadarbības partneru un PKC sadarbības rezultātā.

VRP ir plānots apspriest ar sadarbības partneriem š.g. 28.janvārī Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē, bet š.g. 29.janvārī Ministru prezidentes tikšanās laikā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem. Šajās sanāksmēs sadarbības partneri tiks iepazīstināti ar VRP gala redakcijas projektu, tā izstrādes gaitu, tiks uzklausīts sadarbības partneru viedoklis par sagatavoto VRP.

Aicinām iepazīties ar Valdības rīcības plāna projektu šeit.

Pirmais vērtējums par valsts attīstības mērķu sasniegšanu gaidāms jau šogad

(16.01.2015)

Latvijas Nacionālais attīstības plāns no 2014.–2020. gadam (NAP2020) ir mērķtiecīgs, finansējumam piesaistīts attīstības plāns, kurā ietverti tuvākajā septiņu gadu periodā plānotie valsts līdzfinansētie attīstības projekti.  

Pirms nedaudz vairāk kā 2 gadiem – 2012. gada decembrī – NAP2020 apstiprināja Saeimā, deputātiem balsojot par pirmo Latvijas vidējā termiņa attīstības plānu, kas sasaistīts ar valsts budžetu un nosaka Eiropas Savienības (ES) fondu prioritātes. NAP2020 īstenošana 2013. gadā uzsākās, plānojot valsts budžetu laika posmam no 2014.–2016. gadam un turpinot sarunas ar Eiropas Komisiju par Latvijas prioritātēm. 2014. gadā tika apstiprināts Partnerības līgums Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam un darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība”, kas detalizē Eiropas strukturālo un investīciju fondu lietojumu NAP2020 rezultātu sasniegšanai.

NAP2020 ir „dzīvs” plāns – valsts var piešķirt dažādām aktivitātēm vairāk naudas budžeta procesā, ja palielinās valsts ieņēmumi un ir pierādījumi, ka ar pieejamo līdzekļu apjomu plānotos rezultātus sasniegt nevar.  Katrai ministrijai un iestādei, kas ir atbildīga par konkrēta NAP2020 uzdevuma izpildi, jāsaplāno, kad tā veiks šo uzdevumu, kā to darīt vislabāk un ar ko sadarboties, lai to paveiktu un izmantotu publiskos resursus efektīvi. Šo rīcību ministrija apraksta ar plānošanas dokumentu palīdzību.  NAP2020 identificētās summas iekļauj aktivitātes, ko atbildīgās iestādes īstenos ar valsts budžeta, ES fondu un citu ārvalstu finanšu resursu palīdzību, kā arī piesaistot privātos un pašvaldību līdzekļus.

Lasīt tālāk: Pirmais vērtējums par valsts attīstības mērķu sasniegšanu gaidāms jau šogad

Mazinās plānošanas dokumentu skaitu un uzlabos to kvalitāti

(01.12.2014)

Rīt, 2. decembrī valdība skatīs Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātos noteikumu projektus: „Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” un grozījumi „Ministru kabineta kārtības rullī”, kuri paredz stiprināt uz sadarbību un rezultātu vērstu politikas plānošanu, kā arī nodrošinās valdības darba sasaisti ar ilgtermiņa plānošanu.

Normatīvā regulējuma mērķis ir pilnveidot plānošanas dokumentu saturu, izstrādes kārtību un ietekmes izvērtēšanas procedūras, kā arī noteikt stingrākas prasības attīstības plānošanas dokumentu savstarpējai sasaistei. Noteikumos ietverts princips, ka attīstības plānošanas dokumenti ir īsi – tajos skaidri formulēti sasniedzamie mērķi, to īstenošanai paredzētās darbības un nepieciešamais finansējums, tādējādi nodrošinot attīstības plānošanas un valsts budžeta izstrādes sasaisti. Turpmāk ir paredzēti trīs veidu politikas plānošanas dokumenti – pamatnostādnes, plāni un konceptuālie ziņojumi (no stratēģiskā uz operacionālo līmeni).

Ieviešot jauno regulējumu, kas paredz nākotnē izstrādāt kopīgus plānošanas dokumentus saistītajās nozarēs, iecerēts būtiski samazināt pamatnostādņu skaitu no pašreiz esošajām aptuveni 50 līdz pat 20, kā arī nodrošināt dažādu resoru savstarpēju sadarbību saskaņotu attīstības plānošanas dokumentu izstrādē. 

Lasīt tālāk: Mazinās plānošanas dokumentu skaitu un uzlabos to kvalitāti

Valdības deklarācijā iekļauto rezultatīvo rādītāju skaidrojums un sasaiste ar valsts attīstības mērķiem

(21.11.2014)

Pārresoru koordinācijas centrs ir sagatavojis vienkāršu skaidrojumu par valdības deklarācijā iekļautiem galvenajiem rezultatīvajiem rādītājiem un to mērķa vērtībām, kas ļauj vispārīgi novērtēt valdības deklarācijā iekļauto uzdevumu izpildi.

Apskatītie rādītāji nav vienīgie valdības deklarācijā noteikto uzdevumu sasniegšanas indikatori. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu deklarācijas izpildes uzraudzību, nepieciešams sekot līdzi visu Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam iekļauto indikatoru izmaiņām.

Tabulās sniegta informācija par dažādiem ekonomikas attīstību un dinamiku raksturojošiem indikatoriem (to vērtību izmaiņām laika gaitā) Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – un 28 Eiropas Savienības valstīs vidēji (ar izņēmumiem, kur dati pieejami tikai par 27 valstīm – pirms Horvātija pievienojās Eiropas Savienībai 2013. gadā).

Papildus redzamas arī prognozes un rādītāju mērķa vērtības Latvijā līdz 2017. gadam, kas iekļautas valdības deklarācijā un NAP2020, tā nodrošinot to izpildes uzraudzību.

Valdības deklarācijā ietverto rezultatīvo rādītāju raksturojums apskatāms šeit.

Ministrijas uzsāk darbu pie valdības rīcības plāna izstrādes

(11.11.2014)

Viena mēneša laikā no Saeimas uzticības izteikšanas Ministru kabinetam un atbilstoši Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas uzdotajam, ministrijām jāuzsāk darbs pie valdības rīcības plāna (VRP) izstrādes un jāiesniedz VRP sadaļu priekšlikumi Pārresoru koordinācijas centram.

VRP ir iekļaujami uzdevumi, kas paredz Valdības deklarācijas īstenošanu, par kuriem vienojusies Koalīcijas darba grupa  „Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sagatavošanai”, un kas atbalsta Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam mērķu sasniegšanu.

Apstiprināta L. Straujumas jaunā valdība un tās mērķi

(07.11.2014)

Partija "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ir vienojušās izveidot valdību, kura turpinās iepriekšējās valdības iesākto politiku, balstot to uz ekonomiskās izaugsmes, fiskālās atbildības un makroekonomiskās stabilitātes, ilgtspējas, sociālās un teritoriālās solidaritātes, kā arī nozaru sadarbības principiem, nodrošinot regulāru dialogu ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

Valdības prioritātes ir vērstas uz Latvijas iedzīvotāju apņēmību kopīgi sekmēt valsts attīstību, lai sasniegtu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (Latvija 2030) un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam (NAP2020) noteiktos mērķus.

Valdības darba virsmērķis ir vairot ikvienas ģimenes un iedzīvotāja labklājību un piederību Latvijai, lai latviskā dzīvesziņa kļūtu par būtisku ikdienas sastāvdaļu. Šī mērķa sasniegšana tiks panākta ar strauju, bet ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kas sakņojas plašākā nodarbinātībā un ikviena veikuma produktivitātes pieaugumā. Valdības centieni ir orientēti uz to, lai veidotu Latviju par ģimenēm un bērniem draudzīgāko valsti.

Lasīt tālāk: Apstiprināta L. Straujumas jaunā valdība un tās mērķi

Twitter

Pieteikties jaunumiem

Lūdzu, ievadiet drošības kodu 2368
Vārds:
E-pasts:
Made by WMC