Kā Latvija īsteno Ilgtspējīgas attīstības mērķus?

ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu iekļaušana Latvijas politikas plānošanas sistēmā

Saite uz ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu mājaslapu: Sustainable Development Goals 

ANO Ģenerālā asambleja 2015. gada septembrī apstiprināja globālu apņemšanos - Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam (neoficiāls biedrības LAPAS tulk.) jeb Dienaskārtība 2030. Tā nosaka 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un 169 apakšmērķus, kas īstenojami visās pasaules valstīs un valstīm savstarpēji sadarbojoties, lai mazinātu nabadzību un nodrošinātu ilgtspējīgu pasaules attīstību. IAM tiek līdzsvaroti trīs  dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide.

Pārresoru koordinācijas centrs sadarbībā ar ministriju politikas plānotājiem skata IAM kontekstā ar Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (Latvija 2030) un Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (NAP2020) starpposma izvērtējumu, nodrošinot iespēju papildināt mūsu plānošanas dokumentus ar tādiem mērķiem, kas aktuāli Latvijai. Izvērtējuma ziņojuma ietvaros tiks sagatavoti priekšlikumi Ministru Kabinetam un Saeimai par iespējamām izmaiņām NAP2020 un laika posmā no 2020. gada, lai sekmētu ilgtspējīgu attīstību.

Latvijas attīstības mērķu kartējums par ANO IAM jau ir izstrādāts (skat. https://www.pkc.gov.lv/lv/valsts-attistibas-planosana/ano-ilgtspejigas-attistibas-merki/iam-kartejums). Tas ir pirmais solis virzībā uz vienošanos par Latvijas attīstības mērķu precizēšanu un pārskatīšanu. 

2017

Kartēšanas rezultāti tika apspriesti konferencē 2017. gada jūnijā, piedaloties politikas plānotājiem, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un sadarbības partneriem, kas iesaistās ilgtspējīgas attīstības jautājumu risināšanā valstī. Konferences secinājumiem un ieteikumiem sekos uz aptaujām, statistikas un sekundāro datu analīzi, finanšu ieguldījumu analīzi un citiem avotiem balstītas sabiedriskās diskusijas par Latvijas attīstību un IAM, kas rekomendāciju veidā tiks iekļautas Latvija 2030 un NAP2020 starpposma izvērtējumā, ko paredzēts iesniegt Ministru kabinetam un Saeimai 2017. gada nogalē.

2018

Lielākā daļa no IAM apakšmērķiem Latvijā ir iekļauti un tiek risināti vienā vai vairāku nozaru politikās. Tāpēc ministrijas ir aicinātas izmantot mērķu un rādītāju kartējumu nozaru politikas dokumentu starpposma izvērtēšanas procesā (kas norit 2017. un 2018. gadā) un sadarbībā ar sabiedrību skatīt IAM iekļaušanu turpmākajā rīcībpolitiku ieviešanā.

2018. gada jūlijā Latvija prezentēs brīvprātīgo ziņojumu par IAM ieviešanu Latvijā ANO Augsta līmeņa politikas forumā. Ziņojums ANO būs pamatots uz Ministru kabinetā un Saeimā apstiprināto un sabiedrībā diskutēto Latvijas valsts attīstības mērķu sasniegšanas progresa ziņojumu.

Pastāvīgi

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija pievērš pastiprinātu uzmanību IAM integrācijai plānošanas sistēmā, rīkojot diskusijas ar dažādām iesaistītajām pusēm. Latvija sadarbojas arī ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm IAM pārvaldības un prioritāšu noteikšanā Eiropas Savienības (ES) līmenī, savukārt ANO līmenī ES valstis saskaņo savus viedokļus.

Attiecībā uz IAM ieviešanu nacionālā līmenī, Latvijai ir svarīgi ievērot pieejamos budžeta līdzekļus, koncentrējoties uz sabiedrībai aktuālu mērķu īstenošanu un iedzīvotāju gatavību līdzdarboties šo mērķu sasniegšanā. Būtiski ir arī noteikt konkrētus rezultatīvos rādītājus, kas ļauj sekot līdzi mērķu sasniegšanas progresam.