Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 11. martā, iepazīstinot Saeimu ar Ziņojumu par valdības paveikto un iecerētajiem darbiem, uzsvēra, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju un tās radītājiem izaicinājumiem Latvijas sabiedrībai, mums kopā jādomā par nākotni, kur galvenais uzdevums ir valsts un tautas labklājības vairošana – tā ir panākama ar viedo reindustrializāciju.
Sniedzot ziņojumu Saeimai par valdības paveikto no 2020. gada marta līdz 2021. gada februārim, premjers atzīmēja, ka aprit arī gads kopš valdībai Covid-19 pandēmijas dēļ pirmoreiz nācās izsludināt ārkārtējo situāciju valstī un ka pērn pavasarī kopīgiem spēkiem spēts ļoti īsā laikā pieņemt izlēmīgus un izšķirošus lēmumus, kas pirmo saslimstības vilni ātri nospieda un vasaru aizvadījām bez būtiskiem ierobežojumiem.
K. Kariņš atzina, ka rudenī situācija bija citāda, jo ne ekspertiem, ne valdībai un sabiedrībai kopumā nebija gatavības spert tik radikālus soļus kā pavasarī, rezultātā tika piedzīvots mērens, bet nemitīgs saslimstības pieaugums, kas kulmināciju sasniedza pērnā gada nogalē. “Kopš tā laika ar ieviestajiem drošības pasākumiem, tostarp pieņemot stingrākus mērus īsi pirms Ziemassvētkiem, esam spējuši otro vilni, kas mēreni gāja uz augšu, tagad pakāpeniski dabūt uz leju. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, arī mūsu kaimiņiem Baltijā, mēs esam spējuši izvairīties no trešā viļņa.”
Ministru prezidents akcentēja, ka otrā viļņa saslimstības mazināšanās ir visas sabiedrības nopelns, un par to pateicās mediķiem, kas cīnās ar pandēmiju frontes pirmajās līnijās, un visai sabiedrībai.
K. Kariņš atzina: lai arī vakcinācija ir uzsākta, tā sākusies lēni, jo Veselības ministrijas ierēdņi atteicās no lielākās “Pfizer/BioNTech” vakcīnas devu daļas Eiropas Savienības proporcionālā sadalījuma ietvaros. Valdība par to uzzinot, strauji darīja visu, lai situāciju vērstu par labu, pasūtīja papildu “Pfizer/BioNTech” un “Moderna” vakcīnu devas. Otrajā ceturksnī, sākot no aprīļa, sagaidāms, ka Latvija saņems aptuveni 2 miljonus vakcīnu devu, ar kuru palīdzību iespējams nodrošināt imunitāti pret Covid-19 vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju, un jūlija sākumā pastāv iespēja atgriezties daudz normālākā dzīves ritmā nekā pašlaik.
Ministru prezidents uzsvēra: lai arī ir pandēmija, valdības darbs ir turpinājies, īstenojot valdības deklarācijā paredzētās pārmaiņas. Turpinās darbs pie finanšu sektora uzraudzības pārmaiņām, administratīvi teritoriālās un augstākās izglītības reformu īstenošanas, kā arī būtiskiem veselības aprūpes sistēmas uzlabojumiem. Savlaicīgi pieņemts 2021. gada budžets, saskaņā ar kuru būtiski palielināts atalgojums mediķiem un pedagogiem, kā arī īstenotas nodokļu sistēmas izmaiņas, samazinot darbaspēka nodokļus, ieviešot vienoto nodokļu kontu uzņēmumiem, kā arī palielinot minimālo algu valstī.
“Tomēr mums ir arī jāraugās uz nākotni - kā mēs kļūsim par turīgu tautu, par turīgu valsti? Kā panāksim to vēlamo labklājības līmeni, kas tuvinās Ziemeļvalstīm? Uzskatu, ka mēs to varam izdarīt un sasniegt ar tā saukto viedo reindustrializāciju,” sacīja K. Kariņš. “Šodien Latvijā ir eksportspējīga industrija, kas šobrīd krīzes laikā tur valsti uz augšu, kamēr tirdzniecība ir slēgta, kamēr bāri, restorāni, kafejnīcas ir slēgtas, tikmēr mūsu eksports turpina strādāt un pelnīt.” K. Kariņš atzina, ka ar to ir par maz, lai celtu kopējo ekonomiku tādā labklājības līmenī, kas ir nepieciešams - salīdzinot Latviju ar citām valstīm Eiropā, ražošanas apjoma īpatsvara ziņā no iekšzemes kopprodukta Latvija ir 30. vietā no 40 Eiropas valstīm.
Februāra vidū valdība apstiprināja Nacionālo industrializācijas politiku. “Tās mērķis ir panākt produktivitātes pieaugumā balstītās ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīgā preču un pakalpojumu eksporta attīstībā. Es to saucu par viedo reindustrializāciju,” uzsvēra Ministru prezidents. Mūsdienu industrija pamatā ir balstīta uz eksportu - ne tikai tradicionālā rūpniecība, bet arī pakalpojumu sektors, izglītība, medicīna, tūrisms. Diemžēl Latvijas industrijai ir zema produktivitāte, ko nepieciešams stiprināt.
To iespējams panākt ar mērķtiecīgām investīcijām. Kā galvenos avotus K. Kariņš minēja ES finansējumu no daudzgadu budžeta un Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu, kas izveidots pandēmijas radīto seku mazināšanai ekonomikā. “Mums tagad ir valdībā apstiprināta Nacionālā industrializācijas politika, un atbilstoši tai būtu precizējams mūsu izstrādātais Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma projekts – vērtējot, vai konkrētās pozīcijas rezultāts nāks par labu reindustrializācijai un lai tas kalpotu mūsu lielajiem mērķiem,” atzina K. Kariņš.
Ministru prezidents sacīja, ka iezīmējas interesanta tendence - valstīs, kur neattīstās industrija, līdz ar to nav iespējams būtisks eksports, tur valda nabadzība, bet valstīs, kur attīstās industrija, kur attīstās tehnoloģijas, kur attīstās eksports, tur aug labklājība. “Neskatīsimies uz nabadzīgo valstu piemēru, skatīsimies uz bagāto valstu piemēru – tas mums visiem kopā ir pa spēkam,” uzsvēra Ministru prezidents.
Ministru prezidenta ziņojumā Saeimai uzsvērts, ka “kopīgā darba rezultātā ir atgūta mūsu valsts starptautiskā reputācija, un tas ir ļāvis piesaistīt mūsu ekonomikai arī jaunas investīcijas. Visos valsts attīstībai nozīmīgajos jautājumos, neraugoties uz ļoti plašo piecu partiju koalīciju, līdz šim Ministru kabinetam ir izdevies nonākt pie kopīga redzējuma, lai turpinātu uzsākto ceļu uz labklājības valsti.”
“Valdība atbalstījusi virkni pasākumu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija,” akcentēts ziņojumā. “Plānots palielināt pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, sniegt nepieciešamo psihoemocionālo atbalstu medicīnas personālam, kā arī uzlabot speciālistu savstarpējo sadarbību psihiskās veselības aprūpes nozarē. Turpinās aktīvs darbs pie Pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienesta izveides, lai Latvijā radītu vienotu agrīnās prevencijas sistēmu bērniem un jauniešiem, sniedzot kompleksu un integrētu pedagoģiski psiholoģisko atbalstu.”
“Neatsverami liela loma šajā visai sabiedrībai grūtajā laikā ir bijusi valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī pilsoniskajai sabiedrībai, kas ir aktīvi iesaistījusies Covid–19 krīzes risināšanā un cieši strādājusi kopā ar valdību pie atbalsta pasākumiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem,” sacīts ziņojumā.
Ziņojumā uzsvērts arī nozīmīgais veikums finanšu jomas sakārtošanā – “2020. gadā Latvija apliecināja, ka ir novērsusi Moneyval ziņojumā konstatētos trūkumus un netika iekļauta tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā". Vēl jo vairāk – Latvija kļuvusi par pirmo Moneyval dalībvalsti, kuras normatīvais regulējums atbilst visiem starptautiskajiem standartiem. Latvijā ir izveidota stipra finanšu noziegumu novēršanas sistēma. Latvijas paveiktais finanšu jomas uzraudzībā tika novērtēts starptautiski un 2020. gadā Latvijas kredītreitings paaugstināts vēsturiski visaugstākajā līmenī”.
Valdības izvirzītās darba prioritātes aizvien ir vērstas uz valsts attīstību ilgtermiņā, - akcentēts premjera ziņojumā Saeimai. “Aizvadītajā gadā valdība aktīvi strādājusi pie Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam, kas Saeimā tika apstiprināts 2020. gada 2. jūlijā. Tajā noteikti valsts stratēģiskās attīstības mērķi un darbības prioritātes līdz ar iezīmētu valsts budžeta attīstības resursu un ES fondu ieguldījumu indikatīvo finanšu plānojumu Latvijā 2021.–2027. gadā.”
2020. gadā Latvijas ekonomika kopumā saruka par 3,5 %, kas ir divas reizes mazāks kritums, nekā tika sagaidīts Covid-19 krīzes sākumā. Ziņojumā uzsvērts, ka “vienlaikus jāatzīmē, ka šajos krīzes apstākļos tādas jomas kā mazumtirdzniecība, būvniecība, lauksaimniecība un eksports spēja uzrādīt pieaugumu, ir saglabājusies stabilitāte finanšu un kapitāla tirgus sektoros. Atbilstoši Finanšu ministrijas indikatīvajam vērtējumam valdības atbalsts Covid-19 seku mazināšanai tautsaimniecībā 2020. gadā faktiski bija 1,3 mljrd. eiro jeb 4,5 % no IKP, bet pašreiz apstiprinātie atbalsta pasākumi paredz, ka atbalsts tautsaimniecībai 2021. gadā būs 2,6 mljrd. eiro jeb 8,4 % no IKP. Valdības apstiprināto atbalsta pasākumu ietekmē vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā palielinājās par 1,1 mljrd. eiro jeb 3,7 % no IKP, bet 2021. gadā, balstoties uz līdz šim pieņemtajiem lēmumiem, ietekme uz budžeta deficītu tiek prognozēta 1,7 mljrd. eiro jeb 5,4 % apjomā no IKP.”
Valdības vadītāja ziņojumā parlamentam uzsvērts, ka "Lai Latvijā pēc iespējas drīzāk varētu atgriezties pie ierastā ikdienas ritma, ir nepieciešama ātra rīcība, lai iespējami īsākos termiņos īstenotu pārdomāti organizētu iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19 un pilnveidotu atbalstu infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumu skartajiem. Cīņā ar Covid-19 un tās izraisītās krīzes pārvarēšanā svarīga ir precīzi koordinēta institūciju un starpnozaru sadarbība."
Ar visu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ikgadējo ziņojumu Saeimai par valdības paveikto un iecerētajiem darbiem varat iepazīties PKC mājaslapā.
