Bērnu emocionālās un psihiskās veselības atbalstam

MĒRĶIS

Piedāvāt redzējumu starpnozaru sadarbības uzlabošanai, lai sniegtu savlaicīgāku un labāku atbalstu bērniem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, viņu vecākiem un ģimenei – bērnu pozitīvas garīgās un emocionālās veselības attīstībai.

 

ZIŅOJUMS UN PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI

Ziņojums par nepieciešamiem uzlabojumiem starpnozaru sadarbībā un palīdzības sniegšanā bērniem ar psihiskiem, attīstības un uzvedības traucējumiem, kā arī antisociālu uzvedību

1. pielikums - metodika

2. pielikums - priekšlikumi turpmākai rīcībai

Prezentācija - starpnozaru darba pilnveide (problemātika un risinājumi)

 

PAMATOJUMS

Pēdējā desmitgadē arvien vairāk pasaules valstu aktualizē psihiskās veselības nozīmi, kā arī tās traucējumu agrīnās atklāšanas, profilakses un novēršanas svarīgumu. Austrālijas un Jaunzēlandes Psihiatrijas koledžas pētījumā par bērnu, pusaudžu un pieaugušo psihisko saslimšanu lēsts, ka visā pasaulē psihiskās slimības sastāda 11% no visu slimību sloga. Nozares speciālisti uzskata, ka agrīnās intervences un profilakses stratēģijas attiecībā uz bērniem ir obligāti īstenojamas, lai novērstu psihiskās veselības sarežģījumu attīstību vēlāk dzīves laikā. ES vidēji katrs trešais pēdējā gada laikā cietis no kāda psihiska traucējuma (Wittchen et al, 2011). Visbiežāk psihiskās slimības attīstās bērnībā.

..lai arī agrīnā profilakse un intervence bērnam nāk par labu, dažkārt vecāki kavējas vērsties pēc profesionāļu palīdzības. Šo ir iespējams mainīt, uzlabojot sadarbību starp veselības aprūpes un izglītības iestādēm, vienlaikus mazinot šķēršļus pakalpojumu saņemšanai. Sekmīgai profilaksei ārkārtīgi būtiski ir destigmatizēt psihiskās slimības, izglītojot līdzcilvēkus, bet vēl svarīgāk ir šajā jautājumā izglītot tās personas, kas saskaras ar cilvēkiem, kas cieš no psihiskiem traucējumiem, un visbūtiskāk tieši bērniem un jauniešiem. Puse no visām psihiskajām slimībām izpaužas pirms 15 gadu vecuma, un ¾ pirms 20 gadu vecuma. Lai palīdzētu bērniem, nepieciešams uzlabot ar bērniem strādājošo zināšanas un kompetences, kā arī sniegt nepieciešamo atbalstu vecākiem un ģimenēm, kas audzina bērnus.

Psihiskās veselības traucējumi (viena vai vairākas epizodes) Eiropā tiek novēroti 16-18% bērnu līdz 6 g.v. Psihisko traucējumu rašanās cēloņi ir dažādi – tā var būt iedzimta slimība, traucējumi var rasties pēc smagākiem smadzeņu bojājumiem, kā arī sociālo/ vides faktoru ietekmē. Ir grūti novērtēt, vai traucējumu parādīšanās agrīnā vecumā vairāk ir rezultāts problēmām attiecību veidošanā ar apkārtējiem vai arī pirmās pazīmes individuālai psihopatoloģijai, jo gan vienā, gan otrā gadījumā traucējumi var būt novērojami īslaicīgi. Lai mazinātu psihisko traucējumu attīstību nākotnē, svarīga ir agrīna diagnostika un intervences, kas uzlabo vecāku-bērnu savstarpējo komunikāciju un mijiedarbību, kā arī rada iespējamu bērna uzvedības maiņu.

Vājai sabiedrības psihiskajai veselībai ir arī būtiskas sociālās un ekonomiskās sekas, un, lai arī aplēses ir aptuvenas, tās rāda, ka laika posmā no 2010. gada līdz 2030. gadam pasaulē tās radīs vairāk nekā 16 miljardu ASV dolāru zaudējumu. Lielākā daļa šo izmaksu rodas ārpus veselības aprūpes sistēmas, un tās saistītas ar antisociālu uzvedību, zaudētu darbaspēju, kā arī priekšlaicīgas mirstības pieaugumu. Tomēr arī ietekme uz veselības aprūpes sistēmu ir būtiska: aplēsts, ka psihisko saslimšanu ārstēšanas tiešie izdevumi atsevišķās valstīs variē 5-18% robežās no visiem veselības aprūpes izdevumiem.

FAKTI - situācija Latvijā

  • Psihiatra uzskaitē esošie nepilngadīgie – 11 100
  • Nepilngadīgie, kuri apmeklējuši psihiatru pēdējā gada laikā – 9 000
  • Bērni, kas neapmeklē skolu/ nav reģistrēti mācību iestādē – vairāk nekā 1 200
  • Bērni, kuri ilgstoši kavē skolu – 1 600, vairāk nekā 60% gadījumos stundu kavējumi ir nepietiekamas mācību motivācijas dēļ
  • Skolēni, kas mācās speciālās izglītības programmās (bērniem ar mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem) – 10 290 jeb 4,5% no 7-18 g.v.
  • Jauniešu īpatsvars ar simptomiem un sūdzībām par depresiju pēdējā mēneša laikā – 4%
  • Pusaudži ar datoratkarības veidošanās risku – 30% (Holšteina tests)
  • Jauniešu īpatsvars ar iespējamu alkohola atkarību – 6% (CIDI tests)
  • Reģistrēto pacientu ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem īpatsvars – 5,1%
  • Uz vairāk nekā 82 0000 skolēnu Latvijā ir 246 pedagogi (t.sk. speciālie un sociālie pedagogi, izglītības psihologi un pedagogu palīgi)

Pēc ekspertu vērtējuma, nepilngadīgo īpatsvars, kuriem ir gan diagnosticēti, gan nediagnosticēti attīstības, uzvedības vai psihiskie traucējumi vai kuriem raksturīga antisociāla uzvedība, Latvijā ir 10-12% robežās. Taču to bērnu skaits, kuriem pastāv minēto traucējumu veidošanās risks, ir vēl lielāks.

 

SADARBĪBA 

Starpnozaru sadarbība un diskusijas ar iesaistītajām pusēm

Redzējuma izstrādē iesaistījušies profesionāļi un eksperti no Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts Izglītības satura centra, Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Iekšlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, LR Tiesībsarga biroja, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas Domes, kā arī profesionālo organizāciju speciālisti no Latvijas Psihiatru asociācijas, Latvijas Bērnu psihiatru asociācijas, Latvijas Narkologu asociācijas, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas, Latvijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācijas, Latvijas Skolu psihologu asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ārstu un zobārstu apvienības, Latvijas Autisma apvienības, Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv”, Ģimenes attīstības un kultūras centra “Alise”, atsevišķu pašvaldību sociālie dienesti, speciālās izglītības iestādes, “STOP 4-7 sociālo prasmju treniņu” īstenotāji, pirmsskolas izglītības iestādes un vispārizglītojošās mācību iestādes.

 

Piedāvājums nepieciešamām izmaiņām bērnu emocionālās un psihiskās veselības atbalstam apspriests:

  • 2018. gada 20. jūnijā Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu apvienības reģionālajā seminārā
  • 2018. gada 9. jūlijā Latvijas Ārstu un zobārstu apvienības rīkotajā diskusijā
  • 2018. gada 31. augustā publiskā sektora institūciju sanāksmē
  • 2018. gada 4. septembrī Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēdē
  • 2018. gada 20. septembrī sanāksmē ar ģimenes ārstu profesionālām organizācijām
  • 2018. gada 25. septembrī Reģionālo attīstības centru apvienības valdes sēdē
  • 2018. gada 31. augustā starpnozaru sanāksmē sadarbības pilnveidei - 2018. gada 31. augusta tikšanās protokols

 

RISINĀJUMI

Būtiska loma ir preventīvai un visaptverošai atbalsta sistēmai, lai, efektīvi sadarbojoties, agrīni novērstu un mazinātu emocionālo un psihisko traucējumu veidošanās riskus riskus bērniem un jauniešiem, kā arī sniegtu savlaicīgu un iekļaujošu atbalstu cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām un uzvedības traucējumiem, konstatējot pirmās pazīmes atbalsta nepieciešamībai ģimenē vai skolā.

Šo iemeslu dēļ tiek piedāvāti konceptuāli jauni risinājumi, prioritāri paredzot agrīnas profilakses un intervences nodrošināšanu bērniem, kuriem pastāv attīstības traucējumi, kas var liecināt par iespējamiem vai progresējošiem psihiskiem vai uzvedības traucējumiem nākotnē, kā arī bērniem ar jau diagnosticētām psihiskām saslimšanām vai novērotiem uzvedības traucējumiem, tai skaitā antisociālu uzvedību. Lai nodrošinātu augsti kvalificētu izglītības, veselības un sociālās jomas speciālistu komandas darbu, tiek piedāvāts veidot valsts finansētu Pedagoģiski psiholoģisko atbalsta dienestu ar struktūrvienībām – centriem reģionos. Plānots, ka dienests sniegs ne tikai jaunus, inovatīvus pakalpojumus, kuri līdz šim no publiskā sektora līdzekļiem finansēti tikai pilotprojektu veidā vai arī atsevišķās lielās pašvaldībās, bet arī nodrošinās un koordinēs izglītības psihologu darbu pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī izglītības asistentus, kurus atbilstoši reformas piedāvājumam plānots nodrošināt ne tikai bērniem ar invaliditāti. Preventīvās sistēmas izveide ir vēl viens iemesls, lai pārskatītu pieeju, kā valsts reaģē uz bērna veiktu likumpārkāpumu – tradicionālo sodīšanu aizstājot ar resocializāciju.

Lai sekmētu agrīnu attīstības traucējumu diagnostiku, vienlaikus ir plānoti uzlabojumi primārajā veselības aprūpē. Attīstot psihisko veselības aprūpi, ambulatorā psihiatra komandā plānots iesaistīt klīnisko un veselības psihologu un garīgās veselības aprūpes māsu, kā arī veikt pasākumus, lai sekmētu jauno rezidentu interesi par psihiatra un bērnu psihiatra specialitātes izvēli.

Plānots arī paplašināt rehabilitācijas programmu pieejamību bērniem ar datoratkarības veidošanās risku un bērniem ar kaitīgi pārmērīgiem psihoaktīvo vielu lietošanas paradumiem. 

Organizējot agrīnu selektīvo un terciāro profilaksi, samazināsies nepilngadīgo skaits, kurus nepieciešams stacionēt psihiatriskā profila slimnīcās, jaunieši ar atkarību veidošanās risku, skolu pametušo skaits, kā arī nepilngadīgie ar antisociālu uzvedību.