Biedrības "Latvijas Formula 2050" sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Pārresoru koordinācijas centru, AS “SEB banka” un “Latvijas Mobilais Telefons” 27. maijā rīkotajā konferencē “Lielie dati un atvērtie dati – datu ekonomikas iespējas, izaicinājumi un risinājumi” augsta līmeņa eksperti bija vienisprātis, ka lielo datu izmantošana ir izšķiroši svarīga Latvijas konkurētspējas nodrošināšanai ilgtermiņā.
Tā ievadā satura koncepcijas galvenos uzsvarus ieskicēja Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs un biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Andris Nātriņš.
Konferences pirmajā daļā “Datu ekonomikas nišas Latvijā: vai dati kļūs par konkurētspējas virzītājspēku?” ar prezentācijām uzstājās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts un Latvijas Universitātes profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Gundars Bērziņš.
Konferences otrajā daļā – “Kā sekmēt datos balstītas inovācijas un panākt lielāku ieguvumu no datiem?” savu redzējumu iepazīstināja AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” viceprezidents Ingmārs Pūķis, KPMG Latvia, datu un analītikas virziena vadītājs (KPMG Lighthouse) Edvīns Elferts.
Pirms ekspertu diskusijas būtiskākos problēmjautājumus un izaicinājumus veiksmīgu risinājumu meklējumu procesā komentēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks digitālās dienaskārtības jautājumos Rolands Strazdiņš un diskusijas vadītājs, VAS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.
Konferences ekspertu diskusijas pirmajā daļā “Datu ekonomikas nišas Latvijā: vai dati kļūs par konkurētspējas virzītājspēku?” un diskusijas otrajā daļā “Kā sekmēt datos balstītas inovācijas un panākt lielāku ieguvumu no datiem?” savu viedokli pauda Latvijas Universitātes rektora padomniece digitālās sabiedrības jautājumos, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Latvijas Universitātes profesore, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes loceklis Evijs Taube, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Laimdota Straujuma, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Vētra, AS “SEB banka” ekonomists Dainis Gašpuitis, Finanšu nozares asociācijas Ilgtspējas darba grupas vadītāja un AS Swedbank Baltics Ilgtspējas jomas vadītāja Irina Kuzmina un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas eksperts Jānis Treijs.
Komentējot apspriežamā temata aktualitāti, Latvijas Universitātes profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Gundars Bērziņš uzsvēra: “Konference deva plašu ieskatu lielo datu ekonomikas perspektīvās, valsts politikas iniciatīvās, kā arī izaicinājumos, ar ko saskaras uzņēmēji strādājot ar lielajiem datiem. Kā vienu no svarīgākajiem secinājumiem vēlētos minēt atziņu, ka lielo datu izmantošana ir nozīmīgs pamats Latvijas uzņēmumu ilgtermiņa konkurētspējai un produktivitātei, tomēr eksperti arī norādīja, ka tieši kompetenču trūkums ir lielākais šķērslis, kas traucē pārvērst lielo datu sniegto informāciju biznesa iespējās un efektīvos vadības lēmumos. Līdz ar to ir būtiski ieguldīt lielo datu apstrādes kompetences attīstībā vai vismaz tos uzkrāt, jo uzņēmumam piederošais datu masīvs var kļūt par būtisku peļņas vai efektivitātes avotu nākotnē."
Savukārt Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, runājot par datu pārvaldības izaicinājumiem, atzina: “Līdz šim valsts pārvalde bijusi nepietiekami aktīva lielo datu jautājumā. Lielākoties esam aprobežojušies ar to, ka darījuši publiski pieejamus savus datus, bet vajadzīgs proaktīvāk domāt, ko ar šo bagātību vēl varam darīt, kā transformēt datus jaunās zināšanās, kuras izmantotu vai nu valdības politikas veidošanā, vai jaunu pakalpojumu radīšanai. Parasti par datiem domāt sākam brīdī, kad iestājas kāda krīze kā, piemēram, pandēmija. Covid 19 pandēmija ir bijusi parauggadījums, kad valdība, būdama daudzu dilemmu priekšā politikas veidošanā krīzes pārvaldībai, lai izietu no tās ar sabiedrībai iespējami mazākiem zaudējumiem un mazākām ciešanām arī ekonomikai, nodrošināja, ka tiek savienoti gan Slimību profilakses centra dati par personām, kas inficējušās ar šo vīrusu, gan Nacionālā veselības dienesta dati par vakcinētajiem ar citu valsts institūciju datiem. Šāda lielo datu izmantošanas pieeja deva lielāku skaidrību par koronavīrusa izplatību dažādās tautsaimniecības nozarēs un to, kādus politiskos lēmumus varētu pieņemt, lai zaudējumus no nepieciešamās rīcības sabiedrībai mazinātu.
Rudens un nākamā ziema būs sarežģīta no energoresursu cenu un no inflācijas viedokļa, kas gulsies kā smags izmaksu slogs uz sabiedrību. Tādēļ ir jau tagad jādomā, kā mērķorientēti palīdzēt tiem cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kurus šī krīze skars vissmagāk. Un šeit ir jautājums, kā varam izmantot mūsu rīcībā esošos datus no vairākām valsts informācijas sistēmām, lai valdība rezultātā palīdzētu iedzīvotājiem vismērķtiecīgāk, visprecīzāk, lai atbalsts primāri nonāktu pie tiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs.
Šis ir tikai viens piemērs datu izmantošanai valdības politikas turpmākā plānošanā. Darba lauks ir plašs, tajā ir iespējas gan valsts pārvaldei, gan valsts uzņēmumiem, gan privātajam biznesam. Attiecībā uz pēdējo jādomā arī, kā atbalstīt jaunuzņēmumus, kuri, izmantojot atvērtos valsts pārvaldes un citus datus, spētu radīt jaunus inovatīvus un pieprasītus pakalpojumus.”
Informācija tapusi PKC sadarbībā ar biedrību "Latvijas Formula 2050".
