ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Latvijā

ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Latvijā

1. Novērsta nabadzība

Latvijas mērķis ir mazināt nabadzības riskus visiem iedzīvotājiem, jo īpaši – bērniem. Ekonomiskā izaugsme, atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, pārdomāta nodokļu sistēma, mūžizglītība un cienīgs (drošs, pietiekami atalgots) darbs novērš nabadzību. Cilvēki un uzņēmumi, godprātīgi maksājot nodokļus, nodrošina ikvienam sociālo apdrošināšanu, tostarp veselības aprūpi un pensiju. Valsts mērķtiecīgi atbalsta cilvēku centienus uzlabot savu materiālo situāciju, kā arī palīdz tiem, kuriem ir zemi ienākumi.

2. Pilnvērtīgs uzturs, ilgtspējīga lauksaimniecība 

Latvijas sabiedrībai ir aktuāli gan nepilnvērtīga uztura riski, gan veselības riski, kas saistīti ar neveselīgas pārtikas patēriņu; tie pieaug, īpaši – jauniešu vidū. Pētījumi liecina, ka arvien vairāk ir iedzīvotāju ar lieko svaru. Tāpēc uzlabojami veselīgi un vides ziņā ilgtspējīgāki uztura paradumi.
Ilgtspējīga un videi draudzīgu lauksaimniecības produktu ražošana ir atkarīga no tās izmaksām, kā arī pieprasījuma gan vietējā, gan pasaules tirgū.  Viens no Latvijas mērķiem ir palielināt bioloģiskās lauksaimniecības platības, bet turpmāk jāsekmē arī nišas produktu ražošana un to iekļūšana tirgū, mazo un vidējo saimniecību attīstība, vienlaikus uzlabojot lauku dzīves vides kvalitāti.

3. Laba veselība un labklājība 

Pieejama un efektīva veselības aprūpe ir viens no būtiskākajiem pēdējo 10 gadu izaicinājumiem Latvijai. Svarīgi ir arī cilvēkiem pašiem rūpēties par savu veselību un valstij palielināt veselības pakalpojumu pieejamību, savlaicību un kvalitāti. Paredzēts palielināt ārstu un medmāsu skaitu, samazināt gaidīšanu rindās uz veselības aprūpes pakalpojumiem, īpaši – bērniem. Augsta priekšlaicīga mirstība, galvenokārt starp vīriešiem, lielā mērā skaidrojama ar smēķēšanu un alkohola lietošanu, kā arī ceļu satiksmes negadījumiem. Īpaša uzmanība tuvākajos gados tiks pievērsta psiholoģiskajai un emocionālajai labklājībai, novēršot riskus pēc pārciestām krīzēm, kā arī nodrošinot atbalstu, lai līdz tām nenonāktu, īpaši – bērniem un viņu vecākiem.

4. Kvalitatīva izglītība  

“Latvija 2030” paredz: vecāki, mācībspēki, izglītības iestādes un izglītojamie piedalās labas izglītības nodrošināšanā; vecāki, mācībspēki, izglītības iestādes un izglītojamie piedalās labas izglītības nodrošināšanā; izglītība ir mācību process, kas virzīts uz kompetenču veidošanu; izglītībā vairāk uzmanības tiek veltīts digitālo prasmju apguvei; sabiedrībā iedzīvināta “mūžu dzīvo, mūžu mācies” tradīcija. Valsts veicinās iespējas ikvienam iegūt kvalitatīvu izglītību – nākotnes ekonomikai un tās izaugsmei atbilstošas zināšanas un prasmes, kas cilvēkam nepieciešamas darbā un citās dzīves jomās. Tāpat Latvija virzās uz iekļaujošu izglītību, kas nozīmē agrīnu izglītības vajadzību diagnostiku, atbalstu, lai mazinātu sociāli ekonomiskos riskus, un vides pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

5. Dzimumu līdztiesība

Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas ir viena no cilvēka pamattiesībām, kas noteikta Latvijas Republikas Satversmē un ir princips, ko valsts īsteno, horizontāli saskaņojot visas politikas. Latvijā panākamas vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā, jāmazina atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, novēršama gan vardarbība ģimenē, gan ar dzimumu saistīta vardarbība. Vienlaikus Latvija ir aktīva dzimumu līdztiesības aizstāve starptautiski.

6.Tīrs ūdens un sanitārija

Latvija ir bagāta ar dabiskajiem ūdens resursiem, tomēr mūsu virszemes ūdeņu un jūras ekoloģiskā kvalitāte nav ideāla. Ūdeņu aizsardzība ir viena no Latvijas vides aizsardzības politikas prioritātēm.

Lai uzlabotu dzeramā ūdens pieejamību un kvalitāti un panāktu iekšzemes ūdensobjektu un jūras vides stāvokļa uzlabošanu, Latvija mazina ekonomikas, t.sk. lauksaimniecības, ietekmi uz ūdens kvalitāti, attīstīs dūņu apsaimniekošanu un uzlabos notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, uzraudzīs mazās ūdensapgādes sistēmas, kas nodrošina 20% Latvijas dzeramā ūdens. Tāpat Latvijai būtiska ir starptautiskā sadarbība ūdens resursu aizsardzībā un apsaimniekošanā, jo 56% no kopējās upju noteces ir ārpus Latvijas – kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā un Krievijā.

7. Pieejama un atjaunojama enerģija

Svarīgi mērķi Latvijai ir energoapgādes drošība, plašāka atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana, kā arī enerģijas taupīšana. Lai virzītos uz vienotu ES enerģijas tirgu, Latvija piedalās Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijā un vienotā gāzes tirgus izveidē. Paredzēts palielināt AER tehnoloģiju izmantošanu elektrības ražošanā, siltumapgādē un rūpniecībā. Tiks atbalstīti mikroprojekti, lai iesaistītu arī mājsaimniecības enerģijas ražošanā no AER pašu patēriņam un energotaupīgu ēku būvniecība un atjaunošana. Iecerēts, ka līdz 2027. gadam 47, 5% no visa enerģijas patēriņa būs atjaunojamie energoresursi. Visvairāk enerģiju patērē transports, tāpēc nākotnē cilvēkiem vairāk jāizmanto sabiedriskais transports,  transporta līdzekļi, kas lieto AER, kā arī velosipēdi.

8. Cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme

Ekonomikas izaugsmes nodrošināšana ir viens no valsts stratēģiskajiem mērķiem. To sasniegsim, uzlabojot produktivitāti, tāpēc svarīga ir inovācija, kā arī tāda profesionālā un augstākā izglītība, kas nodrošina iespējas iegūt labu darbu un uzsākt uzņēmējdarbību. Uzņēmumi labāk pelnīs, ja tie vairāk izmantos pētniecību un attīstīs inovācijas. Lai mūsu prasmes un atbilstība darba tirgus pieprasījumam uzlabotos, tuvākajos gados tiks palielinātas cilvēku iespējas mācīties darba dienas laikā, kā arī pieaugušo izglītošanās iespējas ārpus darba. Svarīgi ir pēc iespējas ātri atrast atbilstošu darbu. Jauniešiem jāpabeidz skola, jādodas studēt vai strādāt. Cienīgs darbs un droša nākotne nav iedomājama bez drošām darbavietām  un ēnu ekonomikas samazināšanas.

9. Ražošana, inovācija un infrastruktūra

Produktivitāte paaugstināma ar mērķtiecīgiem ieguldījumiem inovācijā, jaunu un augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā un pārdošanā globālajā tirgū. Latvijas uzņēmumi vairāk piesaistīs zinātniekus un ieguldīs pētniecībā un attīstībā, lai panāktu tehnoloģiski ietilpīgāku ražošanu. Savu infrastruktūru veidojam videi draudzīgu un modernu, t.sk. TEN-T transporta tīklu, elektrības, IKT, atkritumu pārstrādes u.c. infrastruktūru. Lai mazinātu atšķirības starp reģioniem, valsts tajos ieguldīs līdzekļus uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai un reģionālo nevienlīdzības šķēršļu mazināšanai.

10. Samazināta nevienlīdzība 

Iespēju vienlīdzības stiprināšana ir ceļš uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Svarīgi, lai visiem būtu iespējas iegūt labu izglītību un saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, strādāt cienīgu (drošu un legālu) darbu atbilstoši savām spējām, dzīvot un attīstīties drošā vidē un būt sociāli aizsargātam līdzvērtīgi visos Latvijas reģionos. Nevienlīdzība tiks samazināta, laikus sniedzot mērķētu atbalstu tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams, īpaši – sabiedrības grupām ar zemiem ienākumiem, tai skaitā senioriem un ģimenēm ar bērniem. Jāpanāk produktivitātes un ienākumu nevienlīdzības mazināšanās starp Rīgu un attālākajiem reģioniem.

11. Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas

Latvijai būtiski veicināt iedzīvotāju piesaisti ne tikai pilsētās, bet arī mazpilsētās un lauku teritorijās. Tur, kur dzīvokļu fonds ir nepietiekams,  laikposmā līdz 2027. gadam cilvēkiem tiks palielinātas iespējas iegūt pietiekami kvalitatīvu un energoefektīvu mājokli. Nākotnē cilvēki vairāk izmantos ilgtspējīgu transportu -  lietos sabiedrisko transportu, transportlīdzekļus, kas izmanto AER, kā arī velosipēdus. Uzturēsim tos ceļus, kas vajadzīgi uzņēmējdarbībai, cilvēku nokļūšanai līdz skolām un darbam, kā arī pakalpojumu sniegšanai. Tiks mērķtiecīgi strādāts, lai mazinātu, lai mazinātu bojā gājušo skaitu ceļa satiksmes negadījumos. Latvijas pilsētās ar augstu apdzīvotību tiks samazināts gaisa piesārņojums, pārstrādāts vairāk atkritumu un paplašinātas zaļās teritorijas, kā arī gādāts par to pielāgošanu veselīga dzīvesveida uzturēšanai. 

12. Atbildīgs patēriņš un ražošana (aprites ekonomika)

Latvija pievienojas ANO, t.sk. Eiropas Savienības valstu, apņēmībai samazināt cilvēka ietekmi uz vidi, mazinot klimata pārmaiņu ietekmi, novēršot dabas katastrofas, ar to saistītu migrāciju un veselības problēmas. Eiropā to sauc par Zaļo kursu. Latvija pakāpeniski veido jaunu - klimatneitrālu - ekonomiku, kurā zemes resursi tiek izmantoti iespējami taupīgi un racionāli. Būs nepieciešami jauni tehnoloģiskie risinājumi un uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanā. Uzņēmumi aktīvāk informēs iedzīvotājus par savu ilgtspējas praksi, un valsts turpinās veikt zaļos publiskos iepirkumus. Tā kā pieprasījums lielā mērā nosaka piedāvājumu, izšķirošas ir ikviena iedzīvotāja rīcības izvēles, kas atbilst ilgtspējīgam patēriņam un sabiedrības maksātspējai.

13. Rīcība klimata jomā

Rīcība klimata jomā caurvij visus ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus un arī Latvijas nozaru politikas. Latvija ir apņēmusies samazināt tautsaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdz 2030. gadam uzlabosim energoefektivitāti, elektroenerģijas ražošanu un transporta infrastruktūru (skat 7. IAM), atkritumu (11. IAM  un 12. IAM) un notekūdeņu (14. IAM) apsaimniekošanu un infrastruktūru (arī 9. IAM). Vienlaikus nopietni jāgatavojas klimata pārmaiņu radīto iespējamo katastrofu novēršanai – plūdiem, krasta erozijai, lietavu ietekmei uz lauksaimniecību u.t.t.

14. Dzīvība ūdenī

Baltijas jūra ir viena no lielākajām iesāļajām ūdenstilpēm pasaulē, to nopietni ietekmējusi pati daba un arī cilvēki. Latvijas teritoriālajos ūdeņos ir izveidotas septiņas aizsargājamās jūras teritorijas (turpmāk – AJT) īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai. AJT kopumā aizņem 436 468 ha jeb 15% no Latvijas jūras ūdeņiem, un tās ir iekļautas “ES Natura 2000” tīklā.  Jūras vides stāvokļa uzlabošanai un piesārņojuma samazināšanai no sauszemes avotiem patlaban nozīmīgākie pasākumi paredzēti Latvijas lielāko upju – Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas – baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.–2021. gadam. To īstenošanai būs ievērojama pozitīva ietekme, it īpaši, lai samazinātu eitrofikāciju jeb ūdenstilpju piesātināšanās ar augu barības vielām apmērus.

15. Dzīvība uz zemes

Sabiedrības pieaugošā vēlme intensīvāk izmantot dabas resursus (dabas kapitālu) ir laikus līdzsvarojama ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumiem un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi.

Meži aizņem 52% Latvijas teritorijas. Aizsargājamās teritorijas un platības ar dažādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizņem 28% no kopējās mežu platības, bet mežsaimnieciskā darbība pilnīgi aizliegta 3% no tās.  Bioloģisko daudzveidību Latvijā “Natura 2000” teritorijās saglabāsim, ieviešot sugu aizsardzības plānus, atjaunojot dzīvotnes un veidojot tādu infrastruktūru, kas mazina cilvēku ietekmi uz dabu.

16. Miers, taisnīgums, laba pārvaldība

Efektīva valsts pārvalde, neatkarīga un pietiekami ātra tiesu vara ir veiksmes atslēga cilvēku ticībai taisnīgumam un motivācijai dzīvot un strādāt Latvijā. Latvija turpina uzlabot tiesiskumu un pārvaldību, ievieš ērtus un viegli pieejamus elektroniskos pakalpojumus. Korupcijas mazināšana arvien ir augstas prioritātes mērķis. Pārvaldība Latvijā aktīvi piedāvā cilvēku vajadzībās balstītus risinājumus. Pārvaldība uzlabosies, ja vairāk izmantosim pierādījumos balstītas un jaunas metodes, kā arī, ja pati sabiedrība vairāk iesaistīsies risinājumu veidošanā.

17. Sadarbība

Latvija kā pasaules valsts ar augstiem attīstības rādītājiem sadarbojas Eiropas Savienības (ES) līmenī un divpusējā partnerībā ar citām valstīm, lai visi atbildīgi virzītos uz ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.  Divpusējā attīstības sadarbībā Latvija īpaši sniedz atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, veicinot labu pārvaldību, dzimumu līdztiesību, klimata pārmaiņu seku mazināšanu, kvalitatīvu izglītību un uzņēmējdarbības attīstību un digitalizāciju.

 

Pārresoru koordinācijas centrs, 2021