Ilgtspējīgas attīstības mērķu kartējums (2022. gada februāris)
Pārresoru koordinācijas centrs šeit ir apkopojis informāciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) un to apakšmērķu sasaisti ar Latvijas plānošanas sistēmu.
Ja EXCEL tabulā atlasa interesējošo mērķi un zem tā konkrētu apakšmērķi, EXCEL tabulā var redzēt, kuros ministriju plānos un pamatnostādnēs paredzēta rīcība un kādi ir sasniedzamie rezultāti ministriju dokumentos un NAP20207 rādītājos. Zaļi ietonētajās rindās redzamas attīstības sadarbības iniciatīvas.
Jaunākie politikas dokumenti atrodami tiesību aktu projektu (TAP) portālā - https://tapportals.mk.gov.lv/. Visi politikas dokumenti (t.sk. vēsturiskie), kā arī informatīvie ziņojumi, valdības deklarācijas u.c. pieejami http://polsis.mk.gov.lv/, izmantojot meklētāju lapas apakšā.
IAM kartējums (2017. gada jūnijs)
Lai secinātu, kuri ir Latvijai prioritāri ieviešamie ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) un kādā mērā tie tiek īstenoti Latvijā, politikas plānotāji ir sākuši IAM apakšmērķu kartēšanu pret esošo valsts politiku. “IAM kartējums” ļauj izpētīt rezultatīvos rādītājus un to vērtības, kas parādās NAP2020 un Latvija 2030, kā arī nozaru politikas dokumentos pret visiem 169 apakšmērķiem, kurus izvirza ANO. Tabulā var arī redzēt kuros politikas dokumentos ir izvērsta paredzētā rīcība.
Kartējumā var atlasīt apakšmērķus, kas 2017. gadā ir uzskatāmi kā aktuāli Latvijai, kā arī apakšmērķus, kuri attiecas uz Latvijas iekšpolitiku, attīstības sadarbību vai arī citu politiku, piemēram, ES tirdzniecības politiku.
Tādējādi veidojas priekšstats par esošiem Latvijas mērķiem IAM ietvarā.
Starpvalstu organizācijas piedāvā dažādus rezultatīvos rādītājus, lai mērītu progresu attiecībā pret IAM sasniegšanu uz 2030. gadu.
Kartējumā esam iekļāvuši šo organizāciju piedāvātos rezultatīvos rādītājus*:
ANO oficiālie IAM globālie rādītāji (apstiprināti 2016. gada novembrī), kas sadalīti trīs pakāpēs – a) kurus mēra regulāri, b) kurus nemēra regulāri, c) kas tiek pārbaudīti;
Eurostat rādītāji IAM uzraudzībai ES līmenī – Saites uz pieejamajiem rādītājiem ir norādītas tabulā;
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pilotprojekta piedāvātie rādītāji;
SDG Index (Bertelsmana fonda) rādītāji.
Secinājumus par to, vai Latvijai ir nepieciešamas izmaiņas politikas dokumentos izdarīs NAP2020 starpposma izvērtējuma procesā, ar ekspertu un iedzīvotāju aptaujām, datu analīzi par esošo mērķu sasniegšanas apmēru un ekspertu diskusijām.
* Centrālā statistikas pārvalde (CSP) aicina konsultēties ar CSP par rādītājiem IAM kontekstā, lai nodrošinātu atbilstīgu starptautisko rādītāju pielāgošanu Latvijas situācijai, balstoties uz nacionālajā statistikas sistēmā pieejamiem datiem un nacionālajām metodoloģijām - par šiem jautājumiem lūdzam rakstīt uz [email protected].
Diskusija par IAM
2017. gada 2. jūnijā PKC organizēja atsevišķu diskusiju par IAM iekļaušanu plānošanas dokumentos. Diskusijā tika pārrunāts: Kuri IAM Latvijā ir aktuāli un pie to sasniegšanas jāuzsāk darbs? Kuru IAM sasniegšanā Latvijai jau šobrīd ir atbilstoši rezultāti un nav jāplāno papildu pasākumi? Diskusijas gaitā tika arī sniegta informācija par OECD veikto pilotprojektu, kas mēra Latvijas ilgtspēju atbilstoši OECD apkopotajiem rādītājiem. Diskusijas rezultāti tiks ņemti vērā, gatavojot NAP2020 starpposma ziņojumu, ko Ministru prezidents prezentēs Saeimai gada nogalē, kā arī gatavojot Latvijas 2018. gada ziņojumu ANO par IAM ieviešanu.
Plašāka informācija par diskusiju
Līdz 2030. gadam pasaule var dažādi mainīties, esot iespējamiem dažādiem nākotnes attīstības scenārijiem un aktualizējoties jautājumiem kā: kāda būs Latvijas izaugsme, kādas būs atbalsta iespējas no Eiropas Savienības, kādi resursi būs pieejami prioritāro jautājumu risināšanai, t.sk. sociāliem un vides jautājumiem, izglītībai un veselības aprūpei, kā arī aizsardzībai un citu valstu atbalstam aiz Eiropas Savienības robežām. Ņemot vērā dažādos izaicinājumus mums jāplāno valsts attīstības politikas atbildes jau laikus!
